/nginx/o/2024/02/05/15869733t1ha0c3.jpg)
Viena no piecām zemnieku prasībām, kas izskanēja šonedēļ rīkotajos protestos, ir padarīt pieejamākus apdrošināšanas pakalpojumus lauku saimniecībām Aizvadītajā gadā zemniekus pārsteidza vairākas dabas stihijas, taču ir veselas nozares, kuras zemniekiem apdrošināt neizdodas. Kompānijas vai nu piedāvā ļoti dārgas polises, vai arī šādus pakalpojumus vispār atsaka, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šī gada konkursa "Sējējs" labākā bioloģiskā lauku saimniecība "Dabas gardumi" vairāk nekā 54 hektāru platībā Mārupes pagastā audzē upenes, avenes, sausseržus, ērkšķogas, jāņogas, ābolus un plūmes.
Pagājušā gada pavasara bargās salnas šiem lauksaimniekiem bija liktenīgas. Izsala lielākā daļa ražas.
Ogulāju stādu lauki nebija apdrošināti, jo apdrošināšanas kompānijas Latvijā pakalpojumu ogu un augļu audzētājiem nemaz nepiedāvā.
Lielākā daļa aitkopju arī nevar apdrošināt savus ganāmpulkus, jo tos Latvijā bieži izposta vilki. Griķu plantācijas, ko audzē Latvijā, jānovāc tikai pēc salnām. Bet, ja pirms salnām uznāk pirmais sniegs, visa raža aiziet bojā.
Pagājušais gads visā Latvijā atnāca ar vairākām dabas stihijām. Salnām pavasarī sekoja sausums. Jo īpaši Latgales pusē. Vidiene cieta milzu vētrās un no rekordlielajiem krusas graudiem. Ierasti Latvijā pēc lietiem vai sausuma lauksaimnieku organizācijas prasa atbalstu valstij. To varētu nedarīt, ja lauki būtu apdrošināti.
Kā saka pašvaldību vadītāji, sējumu apdrošināšana lielajiem audzētājiem neesot problēma. Latvijā līdzīgi kā daudzviet Eiropā samērā dārgo pakalpojumu daļēji subsidē valsts. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta mums sniegtie dati, lielākajiem korporatīviem valsts atbalsts sasniedz 150 000 un pat 200 000 eiro par polisi. Starp lielākajiem atbalsta saņēmējiem ir arī dāņu un vācu zemniekiem piederošas saimniecība un SIA, kuru īpašnieki atrodas Kiprā.
/nginx/o/2024/02/11/15881722t1hace4.png)
2022. gadā valsts sedza 70% no zemnieku maksājuma par polisi, bet aizvadītajā gadā līdzmaksājums sarucis līdz 50%. Kopējā atbalsta summa pacelta no 10 uz 15 miljoniem gadā.
Zemkopības ministrija uzskata, ka šādi atbalstu var sniegt pēc iespējas vairāk zemniekiem. Bet starp lauksaimnieku organizācijām par to nav vienots viedoklis. Zemnieku Saeima pieprasa atgriezt atbalstu 70% apmērā, jo pēc viņu aprēķiniem apdrošināta vien piektā daļa no sējumiem.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iesaka nevis bezgalīgi celt naudas apjomu, bet izvērtēt, kam un par ko valsts atbalstu sniedz. Un vai ir prātīgi kompensēt polises, piemēram, tehniskām kultūrām - rapšiem. Šobrīd šāds izvērtējums nenotiekot.
Apdrošinātāji saka - viņi cenšoties dažādot piedāvājumu zemniekiem un situācija esot laba. Pakalpojumu piedāvā 4 kompānijas.
Viņuprāt, būtisks ir plašāks valsts atbalsts. Un tad arī varēšot paplašināt sniegto pakalpojumu apjomu. Iepriekš apdrošināšanas pieteikumu lūgumu saņemt līdzmaksājumus bijis vairāk, nekā to nodrošina Zemkopības ministrijas fiksētā summa budžetā. Tas radījis problēmas.
Zemkopības ministrs piedāvāšot zemniekiem veidot riska fondu. Tajā lauksaimnieki iemaksās regulāras dalības maksas, kas lielu dabas katastrofu gadījumos ļaušot izmaksāt kompensācijas.
Apdrošināšanas jomas sakārtošana bija viena no piecām prasībām, ko šīs nedēļas protestos valdībai izvirzīja zemnieki. Draudus traktoros rīt braukt uz Rīgu zemnieki gan atlikuši, jo gribot redzēt, kā beigsies sarunas ar politiķiem.
Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati - visvairāk tiek apdrošinātas ziemas kviešu platības (186 865 ha), ziemas rapsis (85 338 ha) un pākšaugi (17 286 ha). Kopā zemniekiem apdrošināšanas pakalpojumus sniedzot 6 no 14 Latvijā strādājošām kompānijām.