Tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo VID ģenerāldirektori Jaunzemi

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Tāpat secināts, ka sabiedrības uzticēšanās VID, kas veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir samazinājusies no 51,2% 2018.gadā līdz 41,7% 2022.gadā, kamēr plānotais līmenis bija 60%.

Arī klientu apmierinātības līmenis ar VID darbinieku apkalpošanas kvalitāti par VID iedzīvotājiem sniegtiem pakalpojumiem ir samazinājies, proti, no 74% 2019.gadā līdz 67,1% 2022.gadā.

FM norāda, ka finanšu ministrs vairākkārt ar rezolūcijām VID ģenerāldirektorei Jaunzemei bija noteicis konkrētu uzdevumu izpildi, jo tika konstatēts, ka uzdevumi netiek pildīti, kā arī tika ierosināta dienesta pārbaude par audita ieteikumu neieviešanu, kuras rezultātā izteikts aizrādījums.

Uz nepilnībām un nepieciešamiem uzlabojumiem VID darbībā ir norādījusi arī Valsts kontrole, veicot revīziju "Par Latvijas Republikas 2021.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un ir izteikusi VID ieteikumus, lai novērstu VID kļūdas VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitē, VID nepieciešamību uzlabot Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitāti.

Valsts kontrole ziņojumā norādīja, ka MAIS nepilnības būtiski ierobežoja revidentu darbu un liedza veikt savlaicīgas pārbaudes un iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID ikgadējā nodokļu pārskatā par 2021.gadu sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

VID attīstības stratēģija 2023.- 2026.gadam paredz, ka pašreizējā ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā situācijā VID uzdevumu efektīvai izpildei nepieciešami inovatīvi risinājumi un ciešāka sadarbība ar klientiem, sadarbības partneriem, iestādē nodarbinātajiem un citām iesaistītajām pusēm. Jaunajā darbības ciklā VID izvirzīti vērienīgi mērķi un vīzija - kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Lai sasniegtu jaunajā VID attīstības stratēģijā 2023.- 2026.gadam noteiktos mērķus, VID ģenerāldirektoram jāspēj nodefinēt un sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai sev kā vadītājam, bet arī savai komandai, īpaši ņemot vērā redzējumu par VID iespējamo reorganizāciju, kuras mērķis ir panākt nodokļu un muitas administrācijas darbības, kā arī un noziedzīgu nodarījumu nodokļu un muitas jomā un amata noziegumu izmeklēšanas darbības uzlabošanu valstī un izveidotu efektīvu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu nodokļu un muitas administrāciju, norāda ministrijā.

Jaunzeme atbilstoši FM 2019.gada 7.februāra rīkojumam tika iecelta amatā uz noteiktu laiku - pieciem gadiem, proti, līdz 2024.gada 10.februārim, ieskaitot.

Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata.

Ministru kabinets 2024.gada 30.janvārī apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi VID ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Jaunā ģenerāldirektore, uzrunājot ministrus, sacīja, ka cilvēki vēlas godīgu, loģisku, dialogam atvērtu iestādi, apsolot, ka viņas vadībā VID mainīsies uz modernu un klientu orientētu dienestu. Vienlaikus viņa vēlas, lai ministri ir gatavi uzņemties līdzatbildību lielu pārmaiņu veikšanā, jo priekšā gaidāmi izaicinājumi, kas attiecas ne tikai uz VID.

Šmite-Roķe sacīja, ka īstenos pārmaiņas trīs virzienos, proti, gaidāma VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi, un VID kā organizācijas reforma. Iestādes kultūras maiņa būs izaicinošākais punkts, uzskata jaunā vadītāja.

Pērn 5.oktobrī Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

Valsts kancelejas organizētais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu noslēdzās 2023.gada 18.decembrī. Ņemot vērā komisijas sniegto pretendentu novērtējumu mutvārdu intervijā un pretendentu vadības kompetenču novērtējumu, komisija pieņēma lēmumu sniegt ieteikumu finanšu ministram par Šmites-Roķes un Vitas Narnickas iecelšanu VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrs, izvērtējot pretendentu darba pieredzi un kompetences, stratēģisko redzējumu par VID attīstību, lai nodrošinātu tā transformāciju uz cilvēkcentrētu un digitālu pakalpojumu sniegšanu, procesu efektivizāciju un, lai sasniegtu mērķi, veidojot vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kā arī, uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokli, pieņēma lēmumu ieteikt apstiprināt Šmites-Roķes kandidatūru iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Šmite-Roķe VID strādā kopš 2000.gada, bet 2015.gadā kļuva par Akcīzes preču aprites daļas vadītāju. Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus.

Līdztekus minētajiem amatiem Šmite-Roķe piedalījusies un vadījusi dažādas komitejas un padomes. No 2005.gada Šmite-Roķe ir FM Prognozēšanas darba grupas locekle, no 2006.gada - Eiropas Komisijas Akcīzes komitejas locekle, savukārt no 2015.gada viņa vada VID Akcīzes konsultatīvo padomi.