Rīga varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā, uzsver Čakša

Politiķe nenosauca konkrētu skaitu pašvaldību, kas būtu gatavas iesaistīties reformā jau ar nākamo mācību gadu, sakot, ka dažas vietvaras jau pašlaik es gatavas brīvprātīgi iesaistīties no septembra un vēl dažas esot tādas, kas vēl nav izdarījušas visus priekšdarbus, taču gribot pievienoties jaunajam modelim.

Pašlaik publiskajai apspriešanai ir nodoti Izglītības likuma grozījumi, atbilstoši kuriem valdība noteiks kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Reformas paredz, ka būtisks kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits, kas izraisījis virknes pašvaldību un to iedzīvotāju pretestību, jo nozīmē konkrētāku virzību uz pavisam mazo skolu slēgšanu. Pašvaldības gan var mēģināt pašas uzturēt mazās skolas, taču tām nav līdzekļu šāda soļa speršanai.

Lai arī Zaļo un zemnieku savienība ir izteikusi iebildumus pret plānoto reformu, Čakša uzskata, ka visas koalīcijas partijas esot "uz vienas lapas", ka ir jābūt pārmaiņām. Jautājums esot par "ātrumu, kādā virzāmies uz priekšu", proti, šogad reformai varētu pievienoties brīvprātīgi, bet esot vēl jāvienojas par gada vai divu pārejas periodu, kuru ierakstīt likumā un kurā pašvaldībām jaunajam finansēšanas modelim būtu jāpievienojas obligāti.

Ministre atzina, ka skolu tīkla reformas veikšanai ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūras gatavību, piemēram, lai skolēni var ar normālu satiksmi pa normāliem ceļiem nokļūt skolās, tomēr viņa neprecizēja, cik lielā mērā Latvijas pašvaldības no infrastruktūras viedokļa ir gatavas reformām.

Pēc Čakšas vārdiem, tā neesot tikai skolu reforma, bet gan "liela valdības reforma", lai attīstītu ekonomiku un "lai skola nav vienīgā darba vieta" laukos.

Politiķe nepiekrita, ka Izglītības un zinātnes ministrija skolu reformu balsta tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, tomēr uzstāja, ka lielākās skolās kopumā esot iespējams nodrošināt kvalitatīvāku mācību infrastruktūru, uz kuras balstīt kvalitatīvu izglītību.