Krievijā saasinājies "draudzīgās" Ķīnas juaņu deficīts (1)

Interesanti, ka juaņu rezerves Krievijas banku korespondentkontos ir kritušās trīs mēnešus pēc kārtas. Pīķa līmenis tika sasniegts pērn 1. februārī, kad Krievijas banku rīcībā bija 14,1 miljardu dolāru vērtas juaņu rezerves. Visizteiktāk juaņu rezerves samazinājušās janvārī, taču oficiālas statistikas par šo mēnesi nav, norāda eksperti. Tiek norādīts, ka tas liecina par “draudzīgo valstu” (šajā gadījumā Ķīnas) banku jaunās politikas ieviešanu, kas ir krietni stingrāka attiecībā pret Krievijas klientiem.

“Tāds scenārijs veicina arī visas ārējās tirdzniecības apjoma kritumu, transakciju aktivitātes kritumu, kā arī kopējo valūtas rezervju samazināšanos ārzemēs. Tāda situācija ir ļoti izteikta ar Krievijas korespondentkontiem Ķīnas un Turcijas bankās,” norāda reitingu aģentūras “Ekspert RA” vadītājs Jurijs Beļikovs.

Juaņu rezervju samazināšanās varētu būt saistāma arī ar eksporta peļņas samazināšanos. Decembra beigās ASV prezidents Džo Baidens parakstīja rīkojumu, ar kuru ASV Finanšu ministrija ieguva pilnvaras paplašināt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu organizācijām, kas palīdz veikt sankcionētajām Krievijas kompānijām norēķinus. Tieši tādēļ Ķīnas bankas ir sākušas ievērojami rūpīgāk pētīt savu klientu darbības, lai tās nevarētu apsūdzēt sankciju apiešanā.

Janvāra beigās Krievijas importētājiem svarīgā “Chouzhou Commercial Bank” paziņoja par operāciju apturēšanu ar Krievijas kompānijām. Citas Ķīnas bankas arī ierobežojušas sadarbību ar Krievijas klientiem un pārtraukušas veikt maksājumus dolāros.

Ņemot vērā to, divas lielākās Krievijas bankas – “Sberbank” un VTB – paziņoja par juaņu trūkumu valstī, norādot, ka “kreditēšana juaņās ir kļuvusi par privilēģiju, ko nepieciešams nopelnīt”. Tirgus dalībnieki prognozē, ka juaņu deficīts saglabāsies, ņemot vērā importētāju pieprasījuma pieaugumu, kā arī ierobežojumus no Ķīnas puses, kas nevēlas tikt pakļautas sankcijām, jo tas liegs Ķīnas bankām piekļūt globālajam finanšu tirgum.