Kā traktējami Trampa izteikumi par palīdzības nesniegšanu NATO dalībvalstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā? (3)

Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, sestdien paziņoja, ka viņš neaizstāvētu NATO dalībvalstis, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.

Hiršs atklāja, ka šādi skaļi izteikumi Trampa retorikā nav nekas jauns. “Gan pagājušās prezidentūras laikā, gan pirmsvēlēšanu kampaņā, gan jau astoņdesmito gadu beigās Tramps ir stāstījis, ka ASV sabiedrotie nav uzticami, ka viņi apkrāpj ASV, ka ASV vienām pašām viss jādara,” atzina pētnieks.

“Personīgi man šķiet, ka Trampam nav nekādas stratēģiskās vīzijas par ģeopolitiku un viņa pirmā prioritāte ir runāt ar savu elektorātu, un tas ir tas, ko viņš sistemātiski arī dara, [..] šādi izteikumi noteikti ir daļa no viņa priekšvēlēšanu kampaņas,” atzina pētnieks.

Taču tajā pašā laikā šie izteikumi pieder pie Trampa centrālajiem pasaules uzskatiem, tā, kā viņš izturas pret pārējo pasauli. “Viņa vadības stils nav demokrātiskam līderim raksturīgs, un, protams, tas labi nestrādā ar pārējām Eiropas valstīm,” vērtēja eksperts. Viņš uzskata, ka Trampam iepriekš nebija izdevies iebiedēt citu Rietumvalstu līderus - viņa agresīvā, odiozā politika nenesa rezultātus iepriekšējās prezidentūras laikā, visdrīzāk, nenesīs arī potenciālajā nākamajā, tāpēc, visticamāk, pašreizējie izteikumi ir vērsti uz iekšpolitiku, bet tie arī pārnesas uz ārpolitiku, jo tie ir viņa pamata pasaules uzskati, kā pasaule strādā.

Hiršs gan atzīmēja, ka gadījumā, ja Trampu pārvēlēs, tad pastāv risks, ka viņš būs iemācījīes, kā pārvaldīt ASV, - jo iepriekšējās prezidentūras beigās Trampam izdevās savu iekšpolitikas un ārpolitikas kursu īstenot, aizstājot tos, kas viņam nepiekrita, ar sev lojāliem cilvēkiem.

Pētnieks atgādināja, ka viens no Trampa tuvākajiem padomniekiem, viņa pirmais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flins, kurš mēnesi pēc būšanas amatā atkāpās, jo slepeno dienestu izmeklēšanā tika atklāts, ka viņš bija slepeni ticies ar Krievijas vēstnieku, ir prokremlisks cilvēks.

“Tramps ļoti bieži ir teicis un darījis lietas, kas Krievijai ir patīkamas un izdevīgas. Viņš tuvākos sabiedrotos kritizē gari un plaši, labi izskatoties par Ziemeļkorejas līderi, Saūda Arābijas līderiem, diktatoriem, tāpēc Trampa prezidentūra ne iepriekš, ne arī potenciāli nākamā nav nekas labs un izdevīgs ne Eiropai, ne Baltijas valstīm,” sacīja pētnieks.

Atbildot uz jautājumu, vai ASV loma NATO Trampa uzvaras gadījumā mainīsies, Hiršs pauda, ka tas nav tik vienkārši – arī pirms septiņiem gadiem, kad Tramps pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu, viņš bija kritisks pret NATO un Baltijas valstīm, taču aizsardzības budžetu mūsu reģionam pieņem ASV Kongress, kas jau 2014. gadā sāka palielināt budžetu šim reģionam, Polijai, kā arī citām valstīm, kas ir tuvu Krievijai. Arī Trampa prezidentūras laikā šis budžets tika palielināts. “Tāpēc nav tā, ka automātiski, Trampam kļūstot par prezidentu, viss mainīsies, bet neko labu Trampa prezidentūra visdrīzāk mums nesola,” atklāja Hiršs.

Tāpat pētnieks norādīja, ka šādi Trampa izteikumi nevarētu mudināt Republikāņus tomēr neizvēlēties Trampu kā savu kandidātu. “Tramps ir izmainījis Republikāņu partiju, padarījis to daudz radikālāku un prokremliskāku. Ir arī aptaujas, kas rāda, ka Trampa prezidentūras laikā cilvēku, republikāņu skaits, kas saka, ka Krievija ir sabiedrotais, ir ievērojami pieaudzis,” atklāja pētnieks.

Hiršs piebilda, ka to iespējams novērot arī pēdējā pusgada laikā, kad ASV Kongress nav bijis spējīgs pieņemt palīdzības paketi Ukrainai, jo radikālie republikāņi bloķējuši tās tālāko virzību.

TVNET jau ziņoja, ka Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, sestdien paziņoja, ka mudinātu Krieviju uzbrukt NATO dalībvalstij, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.

NATO līgums paredz, ka dalībvalstīm jāaizstāv jebkura bloka valsts, kurai tiek uzbrukts.

Alianses valstis ir apņēmušās aizsardzībai piešķirt ne mazāk kā 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), taču lielākā daļa NATO dalībvalstu militārajiem izdevumiem atvēl mazāk.

Baltā nama preses pārstāvis sestdien paziņoja, ka bijušais prezidents "mudina slepkavnieciskus režīmus iebrukt mūsu tuvākajās sabiedrotajās [valstīs]", un nosauca šos Trampa izteikumus par "drausmīgiem un satriecošiem".

Viņš piebilda, ka Trampa sacītais "apdraud Amerikas nacionālo drošību, globālo stabilitāti un mūsu pašmāju ekonomiku".