Apgabaltiesa bijušajam Cēsu novada domes deputātam Šteinam samazina piespriestās sabiedriskā darba stundas

Tāpat apelācijas instances tiesa Šteinam atņēmusi tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu, lai gan pirmās instances tiesa šo ierobežojumu bija noteikusi uz pusotru gadu.

Vidzemes apgabaltiesa lēma atcelt Vidzemes rajona tiesas pērnā gada 9.februāra spriedumu daļā par Šteina atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 327.panta 2.daļas - par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona, un tas izdarītas mantkārīgā nolūkā.

Pārējā daļā apgabaltiesa atstājusi negrozītu Vidzemes rajona tiesas spriedumu.

Līdz ar to Šteins ir notiesāts par Krimināllikuma 308.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu un tas izdarītas mantkārīgā nolūkā. Šteins par šo nodarījumu sodīts ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā desmit dienu laikā pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā. Pašlaik plānots, ka pilnais spriedums tiks sagatavots 26.februārī.

Iepriekš pirmā instances tiesa atzina Šteinu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un dienesta viltojumā. Šteinam tiesa noteica sabiedriskos darbus uz 220 stundām, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.

Aģentūrai LETA Šteins apliecināja, ka patlaban uz laiku apturēt deputāta pilnvaras viņš uzskatījis par pareizāko lēmumu. Šteins skaidroja, ka pret viņu tika ierosināta krimināllieta par to, ka viņš, būdams Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, it kā esot izmantojis Līgatnes novada pašvaldības īpašumu - kvadriciklu -, veicot vides kontroles un uzraudzības pasākumus Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības labā.

Kā liecina portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija, Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību 2015.gadā dibinājušas vairākas Gaujas upes baseina pašvaldības un to izpildinstitūcijā ir vairāki bijušie un esošie šo pašvaldību vadītāji. Šteinam vienīgajam ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi. Biedrība koordinē pašvaldību darbu Gaujas upes ilgtspējīgā uzturēšanā, skaidroja Šteins.

Viņš apgalvoja, ka lietā neesot neviena pierādījuma, ka viņš būtu izmantojis kvadriciklu biedrības labā. Viņš savu vainu nav atzinis un notiesājošo spriedumu pārsūdzējis.