Eiropas Savienība (ES) ir atradusi alternatīvu Krievijas gāzei – to aizstās ar ūdeņradi. 2024. gada sākumā gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja svarīgu vienošanos par Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora projektu. Runa ir par "Nord Stream" līdzīgu maģistrālo cauruļvadu, kas ies arī caur Latviju. Tiek apsvērta arī iespēja būvēt Inčukalna dabasgāzes krātuvei analogu ūdeņraža krātuvi. Savukārt Somijai ir uzticēta Baltijas ūdeņraža "Gazprom" loma. TVNET+ izpētīja grandiozo projektu detaļas.

Eiropas Savienībā kopējās investīcijas atjaunojamā ūdeņraža sektorā līdz 2050. gadam varētu sasniegt 180–470 miljardus eiro. Virkni projektu iecerēts realizēt jau līdz 2030. gadam, un tiek lēsts, ka jaunā nozare tieši vai netieši nākotnē nodarbinās līdz 1 miljonam cilvēku. 

Plānots izbūvēt septiņus ūdeņraža koridorus, no kuriem viens – Ziemeļu–Baltijas – ies caur Latviju. Šim nolūkam daļēji tiks izmantoti esošie maģistrālie gāzes vadi. Pateicoties ūdeņraža projektiem, līdz 2030. gadam plānots aizstāt 25–50 miljardus kubikmetru importētās Krievijas gāzes.

Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors.
Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors. Foto: Conexus Baltic Grid, ekrānuzņēmums
Komentāri (17)
CopyLinkedIn Draugiem X