Sliktākā ziema: 1,5 miljoni Krievijas iedzīvotāju palikuši bez apkures un elektrības (7)

Pēc izdevuma datiem, ar komunālajām avārijām saskārušies 59 Krievijas reģioni, kur kopumā notikuši 557 incidenti. Avāriju skaits pieaudzis 1,5 reizes, bet cietušo skaits sasniedzis rekordu. Salīdzinājumam – 2018. un 2020. gados komunālo avāriju sekas izjuta mazāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, bet 2019. gadā tie bija vien 300 000 cilvēku.

Līdz ar to var secināt, ka komunālo avāriju upuru skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vairāk nekā 100 cilvēku gājuši bijā cauruļvadu avāriju dēļ, bet 36 cilvēki miruši pēc gāzes sprādziena. Pagājušā gada jūlijā notika milzīga avārija tirdzniecības centrā “Vremena goda”, kur, plīstot karstā ūdens caurulei, 46 cilvēki guva apdegumus, bet četri gāja bojā.

Janvārī jau reģistrētas divas lielas avārijas. 10. janvārī trešā daļa Omskas apgabala iedzīvotāju palika bez elektrības, bet dienu iepriekš 177 tūkstoši Saratovas iedzīvotāju palika bez apkures.

Visvairāk avāriju fiksētas cauruļvadu sistēmās (šoziem reģistrēti vairāk nekā 900 gadījumi), otrajā vietā ir avārijas apakšstacijās (teju 200 reižu). Sliktu laikapstākļu dēļ notikušas 158 avārijas, un aptuveni tāds pats rādītājs ir avārijām katlumājās.

Pēc atbildīgo varasiestāžu datiem, pašreizējais cauruļvadu nolietojums tuvojas kritiskai atzīmei – nepieciešams nomainīt ap 60% cauruļvadu visā Krievijā. Atsevišķos reģionos situācija jau ir kritiska, jo tur nepieciešams pilnībā nomainīt siltumtrases.

Avārijas fiksētas 59 reģionos. Līderos ir Sverdlovskas, Volgogradas, Maskavas un Novosibirskas apgabals. Visvairāk problēmu fiksētas Urālos. Sverdlovskas apgabalā vien 2024. gada pirmajās 17 dienās fiksētas 17 avārijas. Galvenie iemesli – infrastruktūras nolietojums, apkures un kanalizācijas sistēmu efektīvas nomaiņas trūkums, kā arī pārāk lielais elektrotīkla noslogojums.

Neraugoties uz nepieciešamību jau tuvākajā laikā veikt infrastruktūras uzlabošanu un cauruļvadu lielo nolietojumu, Krievijas varasiestādes grasās radikāli samazināt finansējumu komunālajai infrastruktūrai. Ņemot vērā 2024.-26. gada budžeta likumprojektu, finansējums šai nozarei tiks samazināts uz pusi. No šīs nozares ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti karam Ukrainā.