Kamēr vien vairums amerikāņu uzskata, ka ASV iestājies pagrimums, Donalds Tramps var solīt "padarīt Ameriku atkal diženu". Taču Trampa premisa vienkārši nav patiesa, un vislielāko draudu Amerikai rada tieši viņa piedāvātie risinājumi.

Amerikāņi jau izsenis dzīvo ar pārliecību, ka paliek tikai sliktāk. Neilgi pēc Masačūsetsas līča kolonijas dibināšanas 17. gadsimtā puritāņi sēroja par seno tikumu zaudēšanu. 18. gadsimtā ASV dibinātāji, domājot par to, kā stiprināt jauno Amerikas republiku, pētīja Romas vēsturi. 19. gadsimtā Čārlzs Dikenss novēroja, ka, ja var ticēt amerikāņiem, viņu valsts "allaž ir drūmā stāvoklī, allaž ir stagnācijā, allaž ir pakļauta satraucošai krīzei, un tā tas ir bijis vienmēr". Uz 1979. gadā iznākuša žurnāla vāka Brīvības statujai pa vaigu rit asara.

Taču, lai gan amerikāņi jau izsenis ir bijuši pieķērušies tam, ko es saucu par "pagātnes zeltaino mirdzumu", ASV nekad nav piemitusi tāda vara, kā daudzi iedomājas. Pat ar tās rīcībā esošajiem milzīgajiem resursiem Amerikai bieži vien nav izdevies iegūt to, ko tā vēlas. Tiem, kas domā, ka mūsdienu pasaule ir sarežģītāka un vētraināka nekā pagātnē, vajadzētu atcerēties, piemēram, 1956. gadu, kad ASV nespēja novērst padomju represijas pret sacelšanos Ungārijā un mūsu sabiedroto – Lielbritānijas, Francijas un Izraēlas – iebrukumu Suecā. Pārfrāzējot komiķi Vilu Rodžersu, "hegemonija vairs nav