Krievija izsludina meklēšanā ārvalstu parlamentos un valdībās esošos "nacistus", tostarp Latvijas politiķus (22)

2020.gada rudenī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins izveidoja īpašu "denacifikācijas" nodaļu, kuras darbiniekiem būtu jāizmeklē nodarījumi, kas saistīti ar "nacisma reabilitāciju" un "vēstures sagrozīšanu".

Sākotnēji šī jaunizveidotā nodaļa nodarbojās ar šķietami nenozīmīgām lietām. Piemēram, meklēja tos, kas propagandas akcijas "Nemirstīgais pulks" tīmekļa vietnē bija ievietojuši nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, vai neveiksmīgi mēģināja 1937. gadā celtā lidostas termināļa nojaukšanu Jekaterinburgā inkriminēt kā "nacisma reabilitāciju".

Drīz vien "izmeklētāji" pievērsās vēstures izpētei, visā Krievijā iztaujājot vēl dzīvos tā dēvētā Lielā tēvijas kara veterānus un cenšoties panākt, lai nacistiskās Vācijas karš pret toreizējo PSRS tiktu atzīts par "padomju tautas genocīdu".

Viss mainījās līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Par vienu no tā mērķiem diktators Vladimirs Putins pasludināja "denacifikāciju", un Bastrikina iestādei jau drīz bija darba pilnas rokas.

Piemēram, jau 2022. gada martā parādījās lieta pret ukraiņu žurnālistu Dmitriju Gordonu, un "denafikācijas" nodaļas lietotnes "Telegram" kanālā gandrīz katru nedēļu sāka parādīties paziņojumi presei par tās cīņu pret "nacismu".

Izpētot Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā esošo personu datubāzi, "Mediazona" noskaidrojusi, ka "denafikācijas" nodaļas "darba" rezultātā ierosināti simtiem krimināllietu pret ārvalstniekiem, kas, visticamāk, nekad nespers savu kāju Krievijā. To vidū ir gan Ukrainas militārpersonas, gan Eiropas politiķi un amatpersonas.

Viens no svarīgākajiem Krievijas Izmeklēšanas komitejas "nacisma apkarošanas" novirzieniem ir krimināllietas pret Austrumeiropas politiķiem, kas parasti saistītas ar komunistisko okupantu un to ideoloģiju slavinošo pieminekļu demontāžu.

Piemēram, 2022. gada maijā Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka pēc Bastrikina norādījuma izmeklētāji izvērtēs Latvijas Saeimas rīcību saistībā ar balsojumu par izstāšanos no vienošanās ar Krieviju par pieminekļu saglabāšanu. Tas beidzot ļāva atbrīvoties no pieminekļa tā dēvētajiem Rīgas atbrīvotājiem - PSRS okupācijas karaspēka karavīriem, kas komunistiskās okupācijas gados bija uzsliets Uzvaras parkā Pārdaugavā.

Augustā, pēc tam, kad minētā pieminekļa nojaukšana jau bija sākusies, Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka ierosināta lieta par apbedījumu iznīcināšanu. Taču tobrīd nebija zināms, kuras personas krievu izmeklētāji iecerējuši saukt tiesas priekšā.

Tagad "Mediazona" noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem.

Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.

Meklēšanā izsludināti 13.Saeimas deputāti no "Konservatīvo" frakcijas Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.

No "Jaunās vienotības" frakcijas sarakstā iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.

Meklēšanā izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.

Savukārt no "Attīstībai/Par!" frakcijas meklēšanā izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.

Sarakstā ir Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.

Tāpat sarakstā iekļauti tādi iepriekšējā parlamenta sasaukuma deputāti kā Aivars Geidāns, Alīna Gendele, Kaspars Ģirģens, Normunds Dzintars, Vjačeslavs Dombrovskis, Atis Zakatistovs, Arturs Kaimiņš, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska.

Sarakstā ir arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10. maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.

Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.

Tie ir Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņa partijas biedri Olafs Pulks un Dzintra Geka-Vaska, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P), Rūta Mežavilka (P) un Alija Turlaja (P).

Šajā sarakstā iekļuvis Ainārs Baštiks (GKR), Juris Radzevičs (GKR), Einārs Cilinskis (NA/LRA), trīs deputāti no grupas "Kods Rīgai"- Linda Ozola, Māris Mičerevskis, Dāvis Stalts un trīs Rīgas domes deputāti no "Latvijas attīstībai"- Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka un Anete Jēkabsone-Žogota.

Starp personām, kuras meklē Krievijas policija, ir pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Visi trīs 2022. gadā balsojuma laikā par pieminekļiem bija Saeimas deputāti.

Krievijas izmeklētāji uzmanīgi sekojuši arī Lietuvas politiķiem. Saistībā ar PSRS okupācijas karaspēka karavīru pieminekļa nojaukšanu 2022.gadā Klaipēdā krievu varasiestādes meklē pilsētas mēru Arvīdu Vaitku, viņa vietnieku, 13 pilsētas padomes locekļus, kā arī ierēdņus un divus vēsturniekus, kas publiski atbalstīja pieminekļa nojaukšanu, - kopumā 25 cilvēkus. Pēc līdzīga lēmuma demontēt pieminekli komunistiskajiem okupantiem Viļņā meklēšanā izsludināti ne tikai seši pilsētas domes locekļi, bet arī Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis.

Domājams, ka tieši komunistiskajiem okupantiem veltīto pieminekļu nojaukšanas dēļ Krievija meklēšanā izsludinājusi arī virkni Polijas amatpersonu - Valbžihas mēru Romānu Šelemeju, Nacionālās piemiņas institūta direktoru Karolu Navrocki un Polijas valsts aktīvu ministra vietnieku Karolu Rabendu.

No trūcīgajiem datiem meklēto personu datu bāzē ir grūti saprast, pēc kādas loģikas izmeklētāji izvēlas atbildīgos par komunistisko pieminekļu nojaukšanu, taču parasti tie notiek, pamatojoties uz Bastrikina rīkojumiem.

2022. gada beigās Bastrikins saviem padotajiem uzdeva pārbaudīt Igaunijas iestāžu atbildību pa pieminekļa-tanka demontāžu Narvā, kā arī par citu komunistisko pieminekļu nojaukšanu.

Pēc tam pirmo reizi vēsturē Krievijas meklēto personu sarakstā nonāca citas valsts valdības vadītāja - Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura bija izteikusi atbalstu okupācijas simboliskā mantojuma aizvākšanai.

Kopā ar viņu Krievijas iestādes meklē arī valsts sekretāru Taimaru Peterkopu.

Izmantojot "Mediazona" brīvpieejā ievietoto datubāzi, aģentūra LETA noskaidroja, ka tajā kopumā ietverti 156 cilvēki, kuriem kartītē ierakstīts "latviete" vai "latvietis". Ir arī virkne cilvēku, kuriem dzimšanas vieta norādīta Latvijas PSR vai kā dzīvesvieta norādīta kāda vieta Latvijā, taču tautība ir kāda cita. Sarakstā iekļauti arī Ukrainā karojošie Latvijas pilsoņi, kuri paši par to bija publiski runājuši.

Komentējot ziņas par uzskaitīto personu iekļaušanu meklējamo sarakstos, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zahārova apstiprinājusi, ka tas saistīts ar "pieminekļu nojaukšanu padomju karavīriem".

"Noziegumi pret pasaules atbrīvotāju piemiņu no nacisma un fašisma ir sodāmi, un tas ir tikai sākums," piedraudējusi Zahārova.

Tikmēr diktatora Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka meklēšanā izsludinātie ārvalstu politiķi esot veikuši "naidīgas darbības pret vēsturisko atmiņu".

"Tie ir cilvēki, kuri atbildīgi par lēmumiem, kas faktiski ir vēsturiskās atmiņas apgānīšana," izteicies Kremļa propagandas rupors.

Savukārt Lietuvas kultūras ministrs Kairis norādījis, ka Maskava kārtējo reizi nodarbojas ar faktu sagrozīšanu.

Putina totalitārais "režīms dara to, ko allaž darījis - tas mēģina nožņaugt brīvību (..) un turpina radīt pats savu versiju, kas ir pretrunā ar faktiem un loģiku," sarunā ar aģentūru AFP atzinis Kairis.

Latvijas politiķi tikmēr sociālajos medijos pauduši lepnumu par to, ka iekļuvuši šajos sarakstos, sava vārda atrašanos datubāzē dēvējot par atzinību un paveiktā darba kvalitāti.