Vētrainas attiecības starp diviem dzīvē gan psiholoģiski, gan fiziski traumētiem jauniešiem var novest līdz tračiem, vardarbībai, sāpīgai attiecību izbeigšanai un, kā rāda vēsture, arī slepkavībai. Tomēr šajā gadījumā viss nonāca līdz patiesi asinis stindzinošam galam – ar garšvielām apbērtas sievietes mirstīgajām atliekām cepeškrāsnī, dīvainu ierakstu viņas dienasgrāmatā un puiša pašnāvību pēc teju divas nedēļas ilgas uzdzīves.

2006. gada 17. oktobrī ap 20:30 vakarā Ņūorleānas policija no vietējās viesnīcas “Omni Royal Orleans Hotel” saņēma satrauktu zvanu, ka uz autostāvvietas jumta atrodas cilvēka līķis. Policijai ierodoties notikuma vietā, uzreiz bija skaidrs, ka šis cilvēks nosities, nokrītot no ēkas jumta. Pašnāvība vai slepkavība? Tas izmeklētājiem uzreiz nebija skaidrs, tāpēc viņi sāka pārbaudīt mirušā kabatas, lai atrastu kādu identifikācijas dokumentu. Tā vietā vīrieša bikšu aizmugurējā kabatā viņi atrada zīmīti, kurā bija rakstīts: “Šis nav negadījums. Man bija jāatņem sev dzīvība, lai samaksātu par to, kuru atņēmu citam. Ja jūs aizsūtīsiet ekipāžu uz adresi “826 N. Rampart”, tad tur cepeškrāsnī, uz plīts un ledusskapī atradīsiet manas draudzenes Edijas sadalīto līķi, kā arī visus dokumentus par mums un pilnu, parakstītu manu atzīšanos. Zaks Bovens.”

Policija steidzās uz minēto adresi, kur divstāvu mājiņas otrajā stāvā atradās mazs dzīvoklītis. Tajā izmeklētājiem atklājās kaut kas šausmu filmas cienīgs. Par spīti siltajam oktobrim dzīvoklī bija ļoti auksts. Dzīvokļa sienas bija aprakstītas ar dažādām frāzēm, piemēram, “Es esmu neveiksminieks”, un instrukcijām, ka jāpiezvana Zaka bijušajai sievai un jāpasaka, ka viņš viņu mīlēja.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X