Ziņojums: Latviešu nacionālā identitāte arvien vairāk tiek balstīta tikai uz latviešu valodu (1)

Ziņojumā vērtēts, ka latviešu nacionālā identitāte arvien vairāk tiekot balstīta tikai uz latviešu valodu tā vietā, lai veidotu piederības sajūtu daudznacionālai un daudzvalodu pilsoniskajai nācijai.

Konsultatīvās komitejas ieskatā, pēc mācību valodas reformas ieviešanas Latvijas izglītības sistēma vairs neatbildīšot konvencijas normām. Pēc Konsultatīvās komitejas domām, joprojām nepietiekami tiek risināti arī romu sociālie jautājumi.

Konsultatīvā komiteja izsaka bažas, ka konvencijas nostāju īstenošana Latvijā esot kritusies un neviena no iepriekšējā izvērtēšanas ciklā izteiktajām rekomendācijām nav ņemta vērā. Konsultatīvā komiteja secinājusi, ka publiskajā diskursā ne vienmēr tiek nošķirta Krievijas rīcība no Latvijā dzīvojošās krievu mazākumtautības, radot nepamatotus ierobežojumus krievu mazākumtautības piekļuvei atsevišķām tiesībām.

Savukārt Ārlietu ministrija (ĀM) pauž, ka Latvijai ir svarīgs Konsultatīvās komitejas atzītais, ka Latvijas bažas par valsts drošību, ko izraisījis Krievijas agresija un karš Ukrainā, ir pamatotas un pasākumi latviešu valodas kā valsts valodas veicināšanai un aizsardzībai ir leģitīmi.

Konsultatīvā komiteja, piemēram, norāda uz PSRS īstenoto rusifikācijas un izglītības segregācijas politiku, vietējo iedzīvotāju masveida deportācijām un iemesliem izmaiņām iedzīvotāju demogrāfiskajā sastāvā. Konsultatīvā komiteja atzinīgi novērtējusi pilsonības automātisku piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem un lībiešu kā pamattautas statusa turpmāku stiprināšanu. Tāpat atzinīgi novērtēts, ka romiem tiek piešķirts atbalsts dažādu kultūras pasākumu īstenošanai.

ĀM atzīmē, ka Konsultatīvā komiteja ir izteikusi Latvijai vairākas rekomendācijas. Vislielākais uzsvars likts uz izglītības reformu, iesakot pārskatīt lēmumu par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un pakāpenisku atteikšanos no bilingvālā mācību modeļa. Vienlaikus Konsultatīvā komiteja aicina nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības veidot un vadīt savas privātās izglītības iestādes, kas nodrošina mācības mazākumtautību valodās visos izglītības līmeņos.

Tāpat Konsultatīvā komiteja aicina paplašināt pieeju sabiedrības integrācijai, ne tikai veicinot latviešu valodas lietošanu, bet liekot lielāku uzsvaru uz starpkultūru dialogu un mazākumtautību tiesībām. Latvija tiek aicināta nodrošināt romu bērniem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošajai izglītībai vispārējās izglītības sistēmā, kā arī nodrošināt romu mediatorus un skolotāju palīgus.

Saeima 2005.gada 26.maijā ratificēja Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas nosaka, ka valstij ir jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt katras mazākumtautībai piederošas personas etnisko, kultūras, lingvistisko un reliģisko identitāti.