Pētījumi liecina, ka politiskas vai ekonomiskas nestabilitātes laikā sievietes ir finansiāli daudz ievainojamākas nekā vīrieši, jo sievietes kopumā saņem mazāku atalgojumu un uzņemas lielākas rūpes par līdzcilvēkiem un ģimeni. "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere intervijā dalās pārdomās, kā veicināt sieviešu finansiālo neatkarību un drošības sajūtu, kā runāt ar ģimenes locekļiem par naudu un kā mazināt atalgojuma atšķirības sievietēm un vīriešiem.

- Dažādi pētījumi liecina, ka finanšu pratība pamazām aug. Kā jūs vērtējat sabiedrības zināšanas par naudu, un vai ir vērojama kāda atšķirība starp dzimumiem?

- Ja raugāmies uz finanšu pratību sabiedrībā kopumā, te ir vieta uzlabojumiem. 2022. gada Latvijas Bankas Finanšu pratības indekss rāda, ka abu dzimumu vidū finanšu pratības līmenis ir līdzvērtīgs. Vienlaikus esam mazliet nokavējuši ar skolu ieguldījumu sabiedrības finanšu pratības veidošanā, taču vairāk par to vajadzētu runāt arī ģimenē. Lai gan tas ir novecojis pieņēmums, ka par savām finansēm runāt nav pieklājīgi, šo tēmu bieži vien ģimenē tur kā tabu: labāk nezināt, kāds ir atalgojums, kāda ir finansiālā situācija. Tas neveicina veselīgu zināšanu uzkrāšanu un finanšu pratību.

- Katrā sabiedrībā ir pieņēmumi un uzskati par naudu. Vai, jūsuprāt, mums ir kādi aplami pieņēmumi, kuri neveicina mūsu finanšu pratību, drīzāk to kavē? Vai ir veids, kā mēs varam to mainīt?

- Es domāju, ka lielā daļā sabiedrības joprojām ir iesakņojies pieņēmums, ka parāds nav brālis. Pārtikušās sabiedrībās, piemēram, Zviedrijā šo teicienu nesapratīs tā, kā mēs to uztveram – ka labāk neaizņemties, labāk nopirkt uzreiz un dzīvot bez parāda. Ja ģimene vai cilvēks individuāli grib iegādāties kaut ko lielāku, piemēram, auto vai māju, tas ir ļoti liels pirkums, kuram ir gandrīz neiespējami sakrāt, jo, kamēr krāj, nauda zaudē vērtību, kāpj nekustamā īpašuma cenas.

Komentāri (5)
CopyLinkedIn Draugiem X