Ogres pašvaldība budžetā neiekļauj finansējumu ceļa posma remontam pie tehnikuma

Gan Ogres tehnikuma direktore, gan audzēkņi bija vērsušies pašvaldībā ar lūgumu sakārtot grants ceļa posmu aptuveni 100 metru garumā. Trešdien domes sēdē, kurā lēma par pašvaldības šā gada budžeta apstiprināšanu, domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) pauda, ka viņam esot piedāvājums Ogres tehnikumam šo ceļa posmu pārņemt no pašvaldības savā īpašumā.

"Viņi var taisīt bruģi, asfaltu vai kādu citu segumu, vai kaut ko interesantu no atjaunojamajiem resursiem, tā ir iespēja, kā to ceļu attīstīt,"

izteicās Helmanis.

Opozīcijas deputāte Santa Ločmele ("Par!") vērsa uzmanību, ka šis ceļa posms ir arī bīstams un nevajadzētu gaidīt, ka notiek kāds nelaimes gadījums. Turklāt ceļš ved uz izglītības iestādi, un izglītība novadā ir definēta kā prioritāte. Tehnikumā mācās arī Ogres un novada jaunieši.

Helmanis oponēja Ločmelei, norādot, ka Ogrē ir 70-80 kilometri grantēto ceļu un visiem cilvēkiem esot tiesības pieprasīt, lai ceļš būtu cietā seguma, jo viņi dzīvo pilsētā.

"Šogad mēs nevarēsim pilsētā nodrošināt cieto segumu. Vai Ogres tehnikums ir mūsu iestāde? Nē. Ogres tehnikums ir valsts iestāde. Ja mēs būtu nodrošinājuši ceļus visām savām iestādēm, tad mēs varētu nodrošināt ceļus arī valsts iestādēm,"

atcirta domes priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs turpināja, ka visi zinot, kāds šogad esot budžets pašvaldībām. "Daudzas pašvaldības slēdz skolas, samazina darbinieku skaitu, slēdz iestādes. Ogrē nekā tāda nav. Visas skolas turpina strādāt, turklāt vēl attīstīties," pauda Helmanis.

Viņš uzskata, ka pašvaldībai piederošā 100 metrus garā grants ceļa posma remontam ir jādomā, kā piesaistīt valsts finansējumu. Valsts bieži vien pašvaldībām uzliek jaunas funkcijas, piemēram, atskurbtuves pakalpojumus, minimālās algas un pedagogu algas paaugstināšanu, daļēji jāsedz arī skolēnu ēdināšanas izmaksas. "Kāpēc mēs nevaram uzdot daļēji šo jautājumu risināt valstij? Tas būtu tikai normāli, ja mēs kā deputāti rūpētos, lai valsts šeit iegulda finansējumu," retoriski sprieda Helmanis.

Ogres tehnikuma administratīvi saimnieciskās nodaļas vadītāja Aina Murāne pastāstīja, ka tehnikums gadiem ir rakstījis vēstules gan savulaik Ikšķiles novada pašvaldībai, gan tagad Ogres novada pašvaldībai un Izglītības un zinātnes ministrijai, taču risinājums grants ceļa posma sakārtošanai tā arī nav rasts. Reizēm ceļu pašvaldība nogreiderē, bet tagad ziemā to tīra tehnikuma darbinieki. "Kad pēc administratīvi teritoriālās reformas tehnikuma teritorija nonāca Ogres novada pašvaldības teritorijā, ļoti cerējām, ka Helmanis sakārtos arī šo ceļa posmu, jo pilsētā, viņa vadībā, ir izdarīts ļoti daudz. Diemžēl pagaidām turpinām brist pa bedrēm un dubļiem," teica Murāne.

Trešdien "Latvijas Radio" vēsta, ka tā rīcībā nonākuši tiesas spriedumi ļauj secināt, ka dome vairākkārt gājusi prettiesisku ceļu. Piemēram, nupat stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru Ogres domei likts kādai daudzbērnu ģimenei izmaksāt gandrīz pustūkstoti eiro lielu kompensāciju. Tāda uz tiesu aizgājušajiem ogrēniešiem pienākas, jo Covid-19 pīķa laikā pirms diviem gadiem dome atteica pārtikas pakas viņu bērniem, kas neapmeklēja skolu, bet mācījās no mājām.

Tiesvedībā esot redzamas dokumentu viltošanas pazīmes un domes ignorance, neatbildot uz ģimenes vēstulēm.

Dome tiesai skaidrojās, ka pieteicēji atteicās no mācībām klātienē, jo nevēlējās veikt Covid-19 pārbaudes testu. Pašvaldības piešķirtais ēdināšanas pabalsts ir papildu sociālās palīdzības pabalsts izglītības iestāžu nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma apmaksai. Sekojoši, ēdināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir nodrošināt, lai izglītojamie izglītības iestādē saņemtu maltīti. Turpretim, iegūstot izglītību ģimenē, ēdināšanas pienākums gulstas uz bērnu vecākiem vai aizgādņiem, kuru uzraudzībā bērni atrodas.

Taču tiesa atzina, ka Ogres dome likumu un noteikumus savās interesēs tulkojusi pārāk šauri, jo ēdināšana daudzbērnu ģimenes bērniem jānodrošina neatkarīgi no formas, kādā bērni iegūst izglītību.

Tikmēr cits tiesas spriedums rāda, ka ne visiem Ogres novada bērniem pašvaldība nodrošinājusi iespēju tikt uz skolu, lai mācītos klātienē. Kā pastāstīja tiesā pabijušo vecāku pārstāvis Kārlis Avotiņš, problēmas sākušās vēl pirms teritoriālās reformas, kad tā laika Ikšķiles (Tīnūžu pagasts) un Ogres domes atteikušās gādāt par savstarpējiem skolēnu pārvadājumiem. Dome solījusi risinājumu pēc novadu apvienošanas, vēsta "Latvijas Radio".

"Pienāca 2021.gada septembris, bet mūs nostādīja fakta priekšā, ka nekur nekādus bērnus uz Ogres skolām nevedīs, kaut gan mums, Tīnūžu pusē dzīvojot, Ogres skolas ir tuvāk nekā Ikšķiles skolas. Tad atkal savācām vecāku parakstus, lūdzām nodrošināt skolēniem transportu, kas paredzēts likumā. Mums vienkārši neatbildēja, mūs ignorēja. Iesniedzām prasību tiesā," pastāstīja Avotiņš.

Pirmajā instancē dome zaudēja daļēji. Ogres dome vērsās apgabaltiesā, bet apgabaltiesa nevis piekrita domei, ka bērni nav jāvadā, bet par labu vēl divām ģimenēm piedzina vairākus simtus eiro.

Kamēr ritēja tiesvedība, Ogres dome iedzīvotājiem izkārtojusi pienācīgu sabiedrisko transportu, vēsta "Latvijas Radio".