Komisija: Dzimstības veicināšanai nepieciešams nodrošināt finansiālo stabilitāti jaunajām ģimenēm (2)

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka cēlonis zemajam jaundzimušo skaitam meklējams deviņdesmito gadu vidū, kad bija ļoti zemi dzimstības rādītāji. Piemēram, 1998.gadā piedzima nedaudz vairāk kā 18 000 bērni, bet 1987.gadā - 42 000. Viņš nenoliedz, ka demogrāfija saistīta gan ar valsts konkurētspēju, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, līmeni un citiem kvalitatīviem pakalpojumu rādītājiem.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija gan norādīja, ka zemās dzimstības cēlo nevar meklēt tikai deviņdesmitajos gados. Arī pēdējo gadu laiku summārais dzimstības koeficients ir nokrities no 1,67 2016.gadā līdz 1,34 šogad. Kritienu ietekmējis gan karš Ukrainā, gan finansiālie apstākļi, tādēļ, viņasprāt, nepieciešams izstrādāt īstermiņa risinājumus, kā nodrošināt finansiālo stabilitāti ģimenēm, lai tās neatliktu lēmumu radīt bērnus. Tāpat valsts uzdevums ir veicināt ģimenes atļauties tik bērnus, cik tās vēlas.

Arī deputāts Jānis Grasbergs (NA) atzīmēja, ka jau 2012.gadā Latvijā ieslēdzās aktīvāka bērnu politika, ieviešot dažādus pasākumus, piemēram, māmiņu algas un citi īstermiņa risinājumi. Tas veicināja dzimstības pieaugumu līdz 2016.gadam, taču jau 2018.gadā ieviestie pasākumi zaudēja aktualitāti, jo sākās inflācija, skaidroja deputāts.

"Īstermiņa virzienā skatoties, ja šīs ievirzes pārliktu mūsdienu ciparos, tad jaunās ģimenes sajustu atbalstu no valsts. Šobrīd ģimenē ienāk vēl viens jauns cilvēks, kas jāuztur, bet tās ienākumi samazinās. Vēl ir arī mājokļu nepieejamība," uzsvēra Grasmanis, aicinot Valsts Kanceleju un Labklājības ministriju izdarīt likumsakarības.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka jādomā arī par to, kā bērniem nākotnē nodrošināt izglītību, kā vecāki varēs noturēties darba tirgū un vai viņiem būs mājoklis. Viņa vērtējumā, tās ir svarīgas lietas, pieņemot lēmumu par bērnu radīšanu, jo sievietēm ir svarīga drošība.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka valsts var ietekmēt tās situācijas, kad ģimene vēlas, piemēram, divus vai vairāk bērnus, bet var atļauties tikai vienu. Tas nozīmē, ka būtu jāskatās arī uz mājsaimniecību izdevumu struktūru, jo Latvijai katrai ģimenei nauda ir svarīga, pauda Leiškalns.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics uzsvēra, ka pasākumu īstenošana, kas veicinātu dzimstību, jānosaka kā valdības primāro politisko prioritāti. Viņš arī vērsa uzmanību, ka Latvijā kopš 2017.gada attiecībā uz dzimstības veicināšanu nav bijis neviena stratēģiska dokumenta, tāpēc tagad ir pēdējais brīdis šo jautājumu pacelt prioritārā līmenī un nekavējoties ķerties klāt pie konkrētas stratēģijas izstrādes.

"Taisot jaunus, visaptverošus plānus, kur vairākas ministrijas strādās dažādos ar demogrāfiju saistītos virzienos, mēs atkal atkāpsimies no būtiskākā - mērķētas dzimstības veicināšanas un Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņā," atzīmēja Mitrevics.

Vilks deputātus informēja, ka darbā ar demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem paredzēts strādāt plašākā izpratnē, nevis tikai šauri - par dzimstības veicināšanu -, jo risināmie jautājumi skar dažādas nozares. Plānots, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām līdz šī gada 1.jūlijam sagatavos vienotu demogrāfijas attīstības ziņojumu un to iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

"Pagājušā gada pavasarī apakškomisijai darbam tika nodota Demogrāfisko lietu centra izstrādātā Tautas ataudzes stratēģija, kas tolaik jau tika sagatavota, sadarbojoties nozaru ministrijām un jomas nevalstiskajām organizācijām. Šodien lēmām šo dokumentu nodot Labklājības ministrijai, jo tajā ir daudz vērtīga, ko izmantot stratēģijas izstrādē," pauda Mitrevics.