Austrijas atkarība no Krievijas gāzes palielinājusies līdz 98% (1)

Enerģētikas ministre Leonora Gevēslere aicina steidzami rīkoties, lai mazinātu Austrijas atkarību no Krievijas gāzes.

“Gāzes piegāžu diversifikācijas progress ir pārāk lēns. Decembrī sasniegts jauns rekords – 98% no gāzes piegādēm bijušas no Krievijas,” teica Gevēslere preses konferencē Vīnē.

98% gāzes piegādes no Krievijas ir milzīgs rādītājs, salīdzinot ar 17%, kas tika sasniegti 2022. gada oktobrī, kad Krievija sāka ievērojami ierobežot gāzes piegādes Eiropai. Tomēr jau ļoti drīz Austrija atgriezās uz Krievijas “gāzes adatas”, augustā Krievijas gāzes piegādēm sasniedzot 43%.

Krievijas gāzes lielais īpatsvars Austrijas tirgū ir daļēji skaidrojams ar gāzes patēriņa samazināšanos – no 100 līdz 75 teravatstundām (TWh), liecina Austrijas Enerģētikas ministrijas aprēķini.

Vēl viens iemesls ir līgumsaistības. Austrijas enerģētikas kompānija OMV ir apņēmusies pildīt “paņem vai maksā” līgumu ar “Gazprom” par vairāk nekā 60 TWh enerģijas piegādi, kas ir gandrīz pietiekami, lai nosegtu visu Austrijas gāzes pieprasījumu. Līgums tika noslēgts 2018. gadā, un tas ir spēkā līdz 2040. gadam. Tāpat Austrija saņem lētāku gāzi nekā kaimiņvalsts Vācija, kas paļaujas uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm.

“Ko ”Gazprom” piegādā, to OMV ir jāņem pretī,” saka valsts enerģētikas eksperts Kristofs Dolna-Grūbers. Vietējie enerģētikas uzņēmumi, kas galvenokārt pieder pašvaldībām vai pilsētām, ir priecīgi par šādu politiku, jo gāzes piegāžu alternatīvas ir pieejamas, taču tās ir dārgākas.

“Ir pietiekami daudz alternatīvu Krievijas gāzei, taču enerģētikas kompānijas atsakās no tām,” sacīja Gevēslere.

“Imports caur Vāciju nozīmē maksāt 1,86 eiro par megavatstundu, bet Itālija plāno pieprasīt 2,19 eiro par megavatstundu. Krievijas gāze ir lētāka,” sacīja Dolna-Grūbers.

2023. gada beigās Eiropas Savienības pārstāvji izteica rājienu Austrijai, kas turpināja sūtīt “asiņaino naudu” Krievijai. Gevēslere atzīst, ka šī situācija nav pareiza.

“Ar mūsu rēķiniem par enerģiju mēs netiešā veidā finansējam Krievijas barbarisko karu Ukrainā,” teica ministre.

2022. gadā Austrija par gāzi Krievijai maksāja ap septiņiem miljardiem eiro, taču 2023. gadā, ņemot vērā gāzes cenu kritumu, šis rādītājs nokrities līdz trīs miljardiem eiro.

Līdz 2028. gadam Eiropas Savienība cer pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes piegādēm. 2023. gada pārskatā teikts, ka “Vīne pat nav sākusi neko darīt, lai atbrīvotos no Krievijas gāzes atkarības”. Lai to mainītu, Gevēslerei ir trīs soļu plāns.

Pirmkārt – vietējiem pašvaldību enerģētikas uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie var iztikt bez Krievijas gāzes, sākot palielināt piegādes no citiem avotiem. Otrkārt – Gevēslere vēlas lauzt neizdevīgo līgumu ar “Gazprom”, kas paredz, ka Austrijai ir pienākums pieņemt Krievijas gāzi, neatkarīgi no apstākļiem. Treškārt – Austrijai ir jāpārskata nacionālās drošības stratēģija un jāpanāk pilnīga neatkarība no Krievijas.

Austrijas konservatīvi noskaņotie politiķi, visticamāk, iebildīs pret šo plānu, jo “līgums ar “Gazprom” ir noslēgts nodokļu maksātāju interesēs, tādēļ Krievijas gāzes piegādes ir jāturpina tik ilgi, cik iespējams,” 2023. gadā paziņoja kanclers Karls Nēhammers.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, militāri neitrālā Austrija ir sākusi pārdomāt savu drošības arhitektūru un pievienojusies Vācijas “gaisa vairoga” iniciatīvai. Lai Gevēsleres plāns tiktu ieviests dzīvē, nepieciešams panākt divas trešdaļas atbalsta parlamentā, kas nozīmē, ka valdošajai zaļo un centriski labējo koalīcijai būs nepieciešams arī centriski kreiso atbalsts.

Šīs debates sāksies jau drīzumā, Austrijai gatavojoties divām vēlēšanām – Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā un nacionālajām vēlēšanām rudenī.