Imants Lieģis: Latvijas drošība joprojām ir nebijusi augsta

Arvien biežāk pēdējos mēnešos esam dzirdējuši par dažādu valstu līderu satraukumiem un uzsaukumiem, laika grafikiem un minējumiem par to, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm. Reizēm pat rodas sajūta, ka valstu līderi sacenšas, kurš nosauks drīzāku Krievijas uzbrukuma termiņu. Šāda retorika ne tikai nedaudz palīdz arī pašai Krievijai, kas cenšas atjaunot savu paplucināto militārās lielvalsts tēlu, bet, kas svarīgāk, rada trauksmi arī Latvijas sabiedrībā.

Es ticu, ka Latvijas sabiedrība tāpat kā valsts iestādes un Latvijas bruņotie spēki ļoti labi apzinās riskus un draudus, ko rada Krievija. Krievijas rīcība Ukrainā un starptautiski mums par to atgādina katru dienu. Bet liekas, nepamatotas trauksmes radīšana var beigties tikai ar īstām bailēm, neticību nākotnei un tīri praktiski, piemēram, ekonomikas bremzēšanos. Tādēļ mēģināšu dažas lietas salikt "pa plauktiņiem".

NATO Latvijā

Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās NATO, alianses klātesamība pēdējos gados ir pieaugusi līdz pilnīgi jaunam līmenim. No mūsu pirmās dienas NATO saimē sabiedrotās valstis ir veikušas gaisa telpas patrulēšanu NATO debesīs Baltijā. Pamazām šī patrulēšana pārtop par gaisa telpas aizsardzību, jo gaisam un gaisa drošībai ir fundamentāla loma valsts aizsardzībā. Esam no sabiedrotajiem arī iegādājušies vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu. Svarīgi, ka, līdzīgi kā ar citām spējām, arī pretgaisa sistēmas ieviešana tiek koordinēta trīs Baltijas valstu starpā.

Līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO pieejamās kaujas lidmašīnu spējas šajā NATO reģionā ievērojami pieaug. Vienlaikus Latvija iegādājās no ASV četrus jaunus militāros helikopterus "Black Hawk", kurus izmantosim gan militārajām vajadzībām, gan glābšanas darbos.

Ja mēs NATO klātbūtni sākumā vērojām īpaši debesīs, tad šodien šī klātbūtne pastiprinājās arī uz zemes. Jau septīto gadu Kanādas karavīri vada NATO paplašināto kaujas grupu Latvijā. Šodien tās sastāvā atrodas karavīri no vairākām NATO dalībvalstīm, tanī skaitā no Spānijas, Itālijas, Polijas u.c.

Pirms diviem gadiem NATO valstu vadītāji nolēma, ka šī kaujas grupa jāpastiprina no bataljona līdz brigādes līmenim. Tas viss notiek ļoti ātrā tempā. Par to liecina arī pat topošās NATO dalībvalsts Zviedrijas tikko pasludinātais lēmums nākamajos gados nosūtīt 800 karavīrus uz Latviju, kas pievienosies šai brigādei. Sadarbojoties ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, kopīgi mūsu teritoriju sargā arī sabiedroto karaspēki no ASV un Dānijas.

Tas pats attiecas uz jūru. Kad Baltijas jūrā pērn bojāja zemūdens infrastruktūru, NATO, pēc tam britu vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki ātri nosūtīja jūras un gaisa spēkus uz notikumu vietām. Tas bija ievērojams militārs ieguldījums šīs infrastruktūras aizsardzībai.

Pērnā gada samitā Viļņā NATO pieņēma ļoti konkrētus un detalizētus plānus Latvijas un mūsu reģiona valstu aizsardzībai. Šo plānu ieviešana ir ikdienas darbs militārajām struktūrām.

Arī NATO mācības "Steadfast Defender" sūta stingru atturēšanas signālu par Alianses apņēmību aizsargāt visu tās teritoriju. Mācības tikko sākušās, un tas ir lielākais NATO vingrinājums kopš Aukstā kara laikiem. Mācībās piedalās turpat 90 000 karavīru, vairāk nekā 1100 kaujas mašīnas, ieskaitot tankus, bruņumašīnas, lidmašīnas, kuģus. Mācību galvenais mērķis ir gatavoties atturēt un aizsargāties no ienaidnieka agresijas, iedarbinot NATO līguma 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Mācības ilgs līdz vasarai un norisināsies 13 NATO dalībvalstu teritorijā.

Tas ir skaidrs apliecinājums tam, ka NATO mums ir tiešām "nelokāms aizstāvis", kas sniedz līdz šim nebijušu drošību.

Izpratne par draudiem

Kopš Krievijas pilna mēroga uzbruka Ukrainai arī Latvijas sabiedrotie apzinās draudu būtību. Līdz šim šī apziņa, ka Krievija ir lielākais drauds NATO drošībai, nebija pati par sevi saprotama. Gadiem ejot, daudz mūsu sabiedroto neuztvēra Krievijas agresijas nopietnību - par spīti gan mūsu brīdinājumiem un acīmredzami agresīvajai rīcībai. Spilgts piemērs ir kiberuzbrukumi Igaunijai 2007.gadā, kam sekoja Krievijas militārais uzbrukums Gruzijai gadu vēlāk. Tika izmantota apzināta rīcība, lai nodrošinātu atkarību no Krievijas enerģētikas piegādes. Citi hibrīdkara paņēmieni saistās ar nepārtraukto dezinformācijas izplatīšanu, iejaukšanos demokrātiskajos procesos NATO valstīs, Krievijas slepeno dienestu slepkavības operācijām NATO valstīs un migrantu izmantošanu, lai destabilizētu robežas.

Krievijas kara sākums pirms 10 gadiem ar Krimas nelikumīgo okupāciju un militāro intervenci austrumu Ukrainā arī nebija pietiekams iemesls, lai skaļi iezvanītos modinātāja zvans par Krievijas agresīviem nodomiem. Putina apgalvojums, ka Padomju Savienības iziršana bija "lielākā ģeopolitiskā katastrofa" iepriekšējā gadsimtā, arī bija zināms brīdinājums par Krievijas izvēlēto kursu šo totalitāro režīmu mēģināt atjaunot.

Sabiedroto apziņa par Krievijas draudiem pilnvērtīgi sāka mainīties tikai pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022.gada 24.februārī. Šodien ir skaidrs, ka Ukrainas uzvaru var palīdzēt nodrošināt tikai ar steidzamu NATO un citu sabiedroto valstu militāro apgādi un atbalstu.

Krievijas apstādināšanas Ukrainā loģika ir mazināt un ierobežot Krievijas turpmākos militāros draudus. Šī sabiedroto valstu līderu draudu uztvere beidzot ir arī nostiprināta jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kur Krievija ir iezīmēta kā pats būtiskākais drauds Aliansei.

Svarīgi atcerēties, ka līdz ar uzbrukumu Ukrainai Putina imperiālistiskās ambīcijas no paša sākuma cieš neveiksmi. Varonīgo ukraiņu un prezidenta Zelenska apņemšanās neļaut krievu lācim iznīcināt ukraiņu valsti un ieņemt Kijivu divu dienu laikā ir apbrīnojama. Un vienlaicīgi, divus gadus vēlāk Krievijas drauds Ukrainā vēl pastāv, un kara beigas joprojām nav prognozējamas. Tādēļ arvien skaļāk un biežāk izskan bažas par kara izplešanās riskiem un nepieciešamību gatavoties Krievijas tālākiem uzbrukumiem.

Šī nepieciešamība nav no jauna radusies. Septiņdesmit piecus gadus vēlāk kopš NATO dibināšanas brīža 1949. gadā Maskavas draudi Aliansei atkal ir uzmanības centrā.

Bruņoto spēku uzdevums savā būtībā ir gatavoties karam. Tas ir līdzeklis, kas palīdz uzturēt mieru. Tā ir būtiska sastāvdaļa no militārās aizsardzības alianses.

Minētās plaša mēroga mācības "Steadfast Defender" tam ir skaidrs apliecinājums. Tamdēļ nav jāpārspīlē "slikto scenāriju" nozīmi. Šie scenāriji palīdz apzināt draudus un nopietni gatavoties to novēršanai.

Drīz pēc Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2014. gadā sāka parādīties prognozes, ka tūliņ sekos Krievijas uzbrukums kādai Baltijas valstij. Ar visiem krievu kodoldraudiem un Trešā pasaules kara sākumu. Tas skaidri parāda, ka slikto scenāriju suņi var skaļi riet, bet NATO karavāna turpina braukt pa ierastām sliedēm. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa nesenie konstatējumi apstiprina uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā nekas daudz nav mainījies. Kā apgalvoja komandieris – "patiesībā situācija nav draudīgāka kā pirms desmit gadiem".

Mainīgās ģeopolitikas priekšrocības

Pretēji Krievijas cerētajam, mainīgā ģeopolitiskā situācija ir stiprinājusi mūsu drošību. NATO ir paplašinājusies ap Baltijas jūru.

Somijas un Zviedrijas atteikšanās no faktiskās neitralitātes un pievienošanās NATO bija negaidīts pavērsiens. Somija, kā valsts ar 1300 kilometru robežu ar Krieviju, Zviedrija ar stratēģisku salu (Gotlandi) Baltijas jūrā dos militāru un psiholoģisku pievienoto vērtību. Krievijas draudi un rīcība ir faktiski palīdzējuši stiprināt Latvijas un reģiona drošību, jo bez Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā diez vai somi un zviedri būtu gribējuši pievienoties Aliansei.

Mainīgā ģeopolitika ir veicinājusi arī Eiropas Savienības apziņu par aizsardzības nozīmi. No 2022.gada tā ir sākusi sniegt militāru atbalstu Ukrainai, kas tikko vainagojās ar sasniegto vienošanos par papildu 50 miljardu eiro atbalstu. Latvija izmanto iespējas iesaistīties ES militārajā industrijā, lai ar ražošanu atbalstītu Ukrainu un stiprinātu pašmājas drošību. Ne velti ir sākusies diskusija, ka Eiropas Savienības Komisijā nākotnē vajadzēs izraudzīt aizsardzības komisāru.

Eiropas Savienība arī sāk saprast, ka tās tālāka paplašināšanās stiprinās kontinenta drošību. Pieņemtie lēmumi piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu 2022.gadā ar sekojošu iestāšanās sarunu sākšanu rāda, ka ar politisko gribu Eiropas Savienība tomēr spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskām izaicinājumiem.

Tāpat kā Latvija, arī valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropas Savienībā – Vācija –, arvien vairāk pēdējos pāris gados saprot aizsardzības un drošības nozīmi. Aizsardzības budžets pieaug, balstoties uz kanclera Šolca slavenās "Zeitenwende" runu trīs dienas pēc Krievijas "speciālās militārās operācijas" sākuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī. Ar 100 miljardu eiro speciālo fondu spēju paaugstināšanu ir gaidāms, ka Vācija jau šogad sasniegs NATO politisko vienošanos par 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetam. Vācija stiprinās NATO gaisa telpu Baltijā, pārdodot Latvijai un Igaunijai nepieciešamo pretgaisa aizsardzības sistēmu un vadot Eiropas pretgaisa aizsardzības vairogu.

Vācija ir kļuvusi par Ukrainas otro lielāko finansiālo atbalstītāju tūliņ aiz ASV. Vācijas karavīri, vadot NATO pastiprināto militāro klātbūtni mūsu dienvidu kaimiņos, saprot, ka viņi varētu mirt, aizstāvot citu NATO dalībvalsti pret Krievijas uzbrukumu.

Tātad, līdzīgi kā Vācija, arī Latvija ir mācījusies no mainīgās ģeopolitiskās situācijas un palīdzējusi citiem labāk izprast šīs maiņas. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju – gan nemainīsies. Tamdēļ, turpinot dzīvot blakus diviem bīstamiem austrumu kaimiņiem, gadiem ejot, esam paši attīstījuši un stiprinājuši militāras un citas vajadzīgas spējas. Valsts ir kļuvusi stiprāka nekā jebkad.

FOTO: Ādažu militārā bāze

Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas

Pateicoties ukraiņu karošanai par savu, mūsu un Eiropas brīvību, varam secināt, ka, šobrīd Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas.

Neskatoties uz šķietamo Krievijas atgūšanos kaujas laukos Ukrainā un ekonomikas pārorientēšanu uz kara ražošanu, Krievijas Federācijai nav spēju uzbrukt NATO vai atvērt vēl vienu fronti. Un mūsu visu kolektīvais uzdevums, arī Latvijas, ir rūpēties, lai agresoram šādu vēlmju un "riska apetītes" nekad nebūtu.

NATO pieliek visas savas pūles, lai nākotnē nodrošinātu tās dibināšanas pamatprincipu, proti, dalībvalstu kolektīvo aizsardzību. Lielākie draudi ir apzināti. Mainīgie ģeopolitiskie apstākļi palīdz. Alianses uzdevums ir kalpot par nelokāmu aizstāvi pilnīgi visām tās dalībvalstīm. Latvijai ir jāveic savu mājasdarbi, tostarp aizsardzībā. Latvijai ir jāveic diplomātiskais un politiskais darbs starptautiskajā sistēmā. Joprojām ir nebijusi augsta drošība.