"Rīgas maizes" skandāls: attiecības starp kompānijas līdzīpašniekiem nonākušas karastāvoklī (2)

Kā vēsta “Meduza”, par šo video plaši kļuva zināms 12. februārī, kad to pārpublicēja interneta portāls “kompromat.lv”. Kad ierakstīts video, nav zināms. Video redzams kāds karavīrs, kura seju sedz balaklava, un viņš pateicas Ivanovas apgabala Rodņikas pilsētas desantnieku savienībai par “kārtējo humanitāro palīdzību”.

“Vēlamies izteikt īpašu pateicību, it īpaši par transportēšanu ”Rižskij hļeb”,” teica karavīrs.

Kā liecina datubāzes, uzņēmums “Rižskij hļeb” reģistrēts 2006. gada augustā. Kompānija vienādās daļās pieder Latvijas pilsonim Normundam Bomim un Krievijas pilsonim Sergejam Sirenko. Galvenā ražotne atrodas Rodņikā, ko piemin karavīri savā video. Kompānijas mājaslapā teikts, ka “par ražošanu maizes rūpnīcā atbild “Eiropas līmeņa meistars-tehnologs, kurš izmanto senas receptes””. Tāpat zināms, ka šajā maizes ceptuvē strādā septiņi cilvēki, kuri ieradušies Krievijā no Latvijas.

Pats Bomis Latvijā ir maizes ceptuves “Lielezers” īpašnieks, kas kopš 1991. gada darbojas Limbažos. Tāpat Bomis bijis Limbažu rajona domes deputāts un 2010. gadā balotējās Saeimas vēlēšanās no “Nacionālās apvienības” saraksta. Tāpat Bomis mēģināja iekļūt Saeimā no “Latvijas ceļa” saraksta. “Nacionālā apvienība” jau paziņojusi, ka Bomis nav partijas biedrs.

Bomis žurnālistiem atzina, ka ir “Rižškij hļeb” līdzīpašnieks. “Man nav bijuši nekādi kontakti ar šo kompāniju kopš [Krievijas] iebrukuma sākuma. Man ir liegta iebraukšana Krievijā, jo esmu no nedraudzīgas valsts un man pieder maizes ceptuve Ukrainā”.

Tāpat Bomis detalizēti pastāstījis par savu Krievijas biznesu. Pēc viņa teiktā, 2007. gadā viņš kopā ar senu draugu Sergeju Sirenko Krievijā atvēris kompāniju “Rižskij hļeb”. 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, bizness turpinājās, jo Bomis “to nav uztvēris nopietni”.

“Informācija bija visur, un teikšu godīgi, mani tā neinteresēja, tāpat kā lielāko daļu cilvēku,” teica viņš.

“Mēs ar Sergeju bijām kā brāļi, līdz Krievija 2022. gadā iebruka Ukrainā. Sirenko nolēma atbalstīt Krievijas karu. Krievijas bizness nekādi nav saistīts ar Latvijas biznesu. Darbinieku vidū Krievijā gan ir divi maizes cepēji no Latvijas, kam ir mājas Krievijā. Pēc iebrukuma Sergejs no manis atsvešinājās,” stāstīja Bomis. Viņš piebilda, ka 2021. gadā Sirenko pieņēma Krievijas pilsonību un pastāvīgi uzturas Krievijā.

Par to, ka starp abiem “Rižskij hļeb” līdzīpašniekiem ir nesaskaņas saistībā ar karu Ukrainā, 2023. gada jūlijā ziņoja “Komsomoļskaja pravda”, kas publicēja ziņu ar virsrakstu “Latviešu nacionālists rada murgus krievu patriota veiksmīgam biznesam”.

Ziņā teikts, ka Sirenko piedzima Ukrainas PSR un “paspēja padzīvot ar vecākiem Baikonurā”. Pēc armijas viņš iestājās Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, pabeidza to neilgi pirms PSRS sabrukuma un palika dzīvot Latvijā. Viņš par Latvijas pilsoni nekļuva un ilgus gadus bija Latvijas nepilsonis.

Pats Sirenko stāstīja, ka “divas dienas pēc “speciālās operācijas” (kā oficiāli dēvē karu Ukrainā) sākuma viņa biznesa partneris Bomis pieprasījis, lai Krievijas bizness tiktu slēgts – viss tiktu pārdots, bet iegūtā nauda tiktu ieguldīta kriptovalūtās”, taču Sirenko atteicies.

Sirenko uzstāj, ka pēc kara sākuma Bomis “sācis palīdzēt nacionālistiem Ukrainā”, bet vienā no Bomim piederošajiem īpašumiem Latvijā atvērts rehabilitācijas centrs ukraiņiem. Pēc Sirenko teiktā, Bomja maizes ceptuves mājaslapā ilgi bijis redzams baneris Ukrainas karoga krāsās, kas vedis uz kādu “latviešu sabiedrību Ukrainas atbalstam”, kas vācot naudu droniem Ukrainai. “Meduza” nevarēja šo informāciju apstiprināt – pēc arhīva datiem, pēdējos gados “Lielezera” mājaslapā tādi baneri nav bijuši.

Sirenko arī stāstīja, ka 2022. gada rudenī, kad Krievijā tika izsludināta mobilizācija, uz karu Ukrainā aizbrauca vairāki “Rižskij hļeb” darbinieki. Kompānija arī piešķīrusi “solīdus” līdzekļus munīcijas iegādei. Pēc Sirenko teiktā, viņš Bomim sūtījis vēstuli, cenšoties noskaidrot latviešu kolēģa reakciju uz šo lēmumu, taču atbilde nav saņemta.

“Mēs par kompānijas naudu pirkām kompānijas darbiniekiem - karavīriem munīciju, bet ģimenēm piešķīrām naudas palīdzību,” teica viņš. Pēc tam gan Bomja pārstāvji draudējuši kompānijas vadībai ar krimināllietu par uzņēmuma naudas izšķiešanu.

Krievijas biznesmenis saka, ka Bomis ir atteicies pārdot Sirenko savu biznesa daļu, tā vietā atsūtījis juristu komandu, kas sāka pārbaudīt kompāniju.

“Pirmo reizi nācās kopēt vairāk nekā miljonu lapu – visu grāmatvedību, juridisko nodaļu un personāla daļu iesaistījām šajā darbā. Salauzām četras kopēšanas mašīnas,” teica Sirenko.

“Rižskij hļeb” pārstāvji saka, ka Bomja juristi ir iesnieguši vairākas prasības pret uzņēmumu, taču 2022. gadā kompānija vien reizi tiesā bijusi kā atbildētājs. Par 2023. gadu ziņu nav.