Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – Stradiņa slimnīca) jaunā korpusa otrās ēkas ieilgusī būvniecība un līguma laušana ar būvnieku ir viens no pēdējo nedēļu visbiežāk apspriestajiem jautājumiem publiskajā telpā. Lai izvairītos no spekulācijām un publiski pieejamās informācijas kļūdainas interpretācijas, Stradiņa slimnīcas valde ir aicinājusi tās pārstāvi, zvērinātu advokātu Benno Butuli sniegt skaidrojumu, kā radusies situācija vērtējama no juridiskās realitātes un perspektīvas skatupunkta.
Vietas interpretācijām nav: Stradiņa slimnīcas un SIA "Velve" līgums ir lauzts
Līgumā rakstītā vārda spēks
Būvniecības līgums, kas pieejams publiski un ko savstarpēji noslēgušas abas puses – Stradiņa slimnīca un SIA "Velve" –, ir saistošs abiem līguma parakstītājiem. Noslēgtais līgums paredz: "Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu [..], iestājoties jebkādam no šiem gadījumiem: ja kavēti līguma izpildes termiņi vai ir skaidrs, ka tiks kavēts gala termiņš, atkārtoti netiek novērsti defekti, ir piesaistīti nesaskaņoti apakšuzņēmēji un ir pieļauti citi pārkāpumi." Līgumā ietvertā šī punkta redakcija gan ir vēl plašāka, bet no tā pilnībā izriet pasūtītāja tiesības vienpusēji lauzt noslēgto līgumu.
Minētajā līgumā nav iekļauti tādi punkti, kas paredzētu, ka, gadījumā ja pasūtītājs, konstatējot, ka būvnieks nepilda uzņemtās saistības, nolemj lauzt noslēgto līgumu, tam vēl par kaut ko būtu jāvienojas ar līgumu pārkāpjošo pusi. Publisko iepirkumu līgumos tā ir ierasta līguma norma un pasargā puses gadījumos, ja kāda no tām nepilda uzņemtās saistības.
Tātad secinājums ir skaidrs un nepārprotams – iestājoties līgumā paredzētajiem gadījumiem, Stradiņa slimnīcai bija visas tiesības līgumu lauzt, un slimnīca savas līgumā noteiktās tiesības arī izmantoja. Jebkādas pārdomas par tēmu – varbūt līgums tomēr nav lauzts – nav juridiski korektas.
Objekta pārņemšana
Slimnīcas un SIA "Velve" savstarpēji noslēgtais līgums nosaka ne tikai līguma izbeigšanas kārtību, bet arī precīzi regulē, kā būvniekam ir jānodod būvobjekts pasūtītājam. Turklāt atbilstoši noslēgtajam līgumam šos soļus nekādi neietekmē tas, vai būvnieks uzskata līguma laušanu par pareizu.
Publiski ir izskanējis jautājums, vai pasūtītājs ir tiesīgs pārņemt būvlaukumu, ja būvnieks paziņo, ka nepiekrīt līguma laušanai? Puses līgumā ir atrunājušas objekta nodošanas kārtību līguma izbeigšanas gadījumā neatkarīgi no tā, vai tās piekrīt vai nepiekrīt vienpusējai līguma laušanai.
Līguma 12.9. punkts paredz, ka: "Līguma izbeigšanas gadījumā Uzņēmējs 5 (piecu) darba dienu laikā ar aktu nodod Pasūtītājam Objektu, līdz izbeigšanai izpildītos Būvdarbus, Būvlaukumu un visus tajā esošos būvizstrādājumus, kā arī visu Uzņēmēja un tā Apakšuzņēmēju rīcībā esošo un ar Līguma izpildi un Būvdarbu veikšanu saistīto Projekta dokumentāciju un aktuālo Izpilddokumentāciju. Tāpat šajā aktā tiek norādīti Būvdarbu veikšanas mērķiem piesaistītie, bet uz Līguma izbeigšanas brīdi Būvlaukumā vēl nenogādātie būvizstrādājumi, par kuriem Uzņēmējs ir pilnībā vai daļēji norēķinājies ar piegādātājiem pirms Līguma izbeigšanas un kuru piegāde ir neatsaucama. Pasūtītājs par pēdējiem veic apmaksu, pēc tam, kad šie būvizstrādājumi ir piegādāti Būvlaukumā un nodoti ar aktu Pasūtītājam."
Savukārt Līguma 12.10. punkts paredz, ka: "Ja Uzņēmējs labprātīgi neveic Līguma 12.8. punktā noteiktās darbības [domāts – 12.9.punkt] vai arī vilcinās tās veikt, tad Pasūtītājam ir tiesības paša spēkiem (t.sk. pieaicinot attiecīgos būvspeciālistus un apsardzi, ja nepieciešams) pārņemt izpildītos Būvdarbus, Būvlaukumu un Objektu, un visus Objektā esošos būvizstrādājumus un iekārtas, attiecīgi dokumentējot pārņemšanas procedūru, t.sk., vienpusēji parakstot attiecīgo pieņemšanas-nodošanas aktu, kurš ir saistošs abām Pusēm, un."
Līgums pieejams: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/19767
Tātad – pēc līguma laušanas paziņojuma saņemšanas būvnieks piecu darba dienu laikā nodod pasūtītājam būvlaukumu ar pieņemšanas un nodošanas aktu, ar visiem darbiem, būvmateriāliem, izpilddokumentāciju u.tml.
Turklāt noslēgtais līgums arī paredz, "ja objekts netiek nodots labprātīgi, pasūtītājs var pārņemt līgumu, piesaistot savus būvspeciālistus un apsardzi". Līgumā šāda atruna paredzēta tieši situācijai, ja būvnieks nepiekrīt vienpusējai līguma izbeigšanai un labprātīgi nenodod objektu.
Faktiski līgumā puses jau paredzējušas, ka būvniekam ir pienākums nodot objektu, bet pasūtītājam ir tiesības to pārņemt līgumā paredzētajā kārtībā neatkarīgi no būvnieka viedokļa par līguma laušanas tiesiskumu.
Vērtējot radušos situāciju, Stradiņa slimnīcai ir gan tiesības, gan pienākums rīkoties līgumā paredzētajā kārtībā un prasīt to arī no SIA "Velve".
Latvija ir tiesiska valsts. Visām līguma pusēm ir jārīkojas atbilstoši līgumam – SIA "Velve" jānodod, bet Stradiņa slimnīcai jāpārņem būvobjekts.