Vēl pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem tika uzskatīts, ka holesterīns ir slikts, kaitīgs veselībai un ka ar uzturu dienā jāuzņem ne vairāk kā 0,2–0,3 grami holesterīna, ko satur 1–1,5 olas. Tomēr pētījumi neapstiprināja olās esošā holesterīna saistību ar insultu un asinsvadu slimībām, saka kustības “Olas ir spēks!” eksperte uztura speciāliste Alise Kindzule Dunavska.
Kā ir patiesībā: uztura speciāliste kliedē mītus par olām un holesterīnu
Mītam par “sliktu” holesterīnu vēl arvien tic daudz cilvēku, kas, baidoties no šīs “kaitīgās” substances, dažkārt liedz savam organismam uzņemt vērtīgas vielas. Taču patiesībā holesterīns ir vajadzīgs.
“Ķermenis arī pats “ražo” holesterīnu, 70%–80%, kas ir mūsu organismā, tiek sintezēts aknās, tas nozīmē, ka tikai 20%–30% mēs reāli uzņemam ar uzturu, tātad tā ir mazākā daļa,” stāsta Alise Kindzule Dunavska.
Laba ziņa ir tā, ka cilvēks ar uztura palīdzību var regulēt savu holesterīna līmeni, kas parādās asinsainā. Proti, jo mazāk “slikto” tauku ēdienkartē, jo vairāk uzlabosies asinsaina. Arī holesterīnu iedala “labajā” un “sliktajā”. “Sliktais” holesterīns “rūpējas” par to, lai tauki, kas uzņemti ar ēdienu, nogulsnētos asinsvados, kas palielina infarkta vai insulta risku. Savukārt “labais” holesterīns “ved” taukus no asinsvadiem uz tālāku pārstrādi aknās.
“Ikdienā ir jāpadomā, kā uzņemt “labos” taukus, jo tā mēs veicināsim “labā” holesterīna sintēzi un spēsim samazināt kopējo holesterīna daudzumu asinīs,” saka uztura speciāliste. Viņa arī kliedē populārus mītus par holesterīnu.
Mīts #1: Olas ir sliktas veselībai, jo tajās ir daudz holesterīna
Olās ir augsts holesterīna saturs, taču pētījumi ir pierādījuši, ka olu patēriņš neietekmē holesterīna līmeni asinīs.
Kindzule Dunavska atceras, ka agrāk, veidojot ēdienkarti kardioloģijas nodaļas pacientiem slimnīcā, no tās tika izņemtas olas, baidoties no holesterīna, taču tagad situācija ir daudz citādāka, jo mēs vairāk saprotam, kas ir holesterīns un kā tas darbojas.
Lielākā daļa cilvēku var baudīt olas mērenā apjomā (apmēram 1–2 dienā) kā daļu no sabalansēta uztura bez nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Olas satur 13 vērtīgas un organismam nepieciešamas uzturvielas, kā arī D vitamīnu un kalciju. Viena liela ola satur arī apmēram 6 g olbaltumvielu, un tajā ir tikai 72 kalorijas.
“Ir pierādīts, ka cilvēks nespēj zaudēt svaru un uzturēt normālu ķermeņa masu, ja viņa organismā trūkst D vitamīna un kalcija,” saka uztura speciāliste, atgādinot, ka mūsu platuma grādos teju 90% cilvēku ir D vitamīna trūkums. Arī ar kalcija līmeni ir problēma, jo mūsdienās piena produktu patēriņa līmenis ir krietni zemāks. D vitamīna un kalcija trūkums neļauj uzturēt aktīvu vielmaiņu.
Mīts #2: Olas palielina sirds slimību risku
Pētījumi ir parādījuši, ka veseliem cilvēkiem, kuri patērē mērenu olu daudzumu, nav statistiski nozīmīgas saistības starp olu patēriņu un sirds slimību risku.
Agrāk domāja, ka olas kaitē sirds veselībai. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka lielāko daļu holesterīna mūsu organismā ražo aknas – tas nerodas no holesterīna, ko mēs apēdam.
Uztura speciāliste Alise Kindzule Dunavska saka, ka galvenā kļūda mūsu ēdienkartē, kas veicina holesterīna uzkrāšanos asinsvados, ir galvenokārt mūsu uzturā lielā apjomā esošie piesātinātie tauki un transtauki, nevis holesterīns, ko mēs uzņemam ar uzturu. Savukārt viena liela ola satur maz piesātināto tauku – apmēram 1,5 gramus.
Pierādījumi, ka holesterīna daudzums, ko satur viena ola, ir drošs lielākajai daļai cilvēku, gūti apjomīgos pētījumos, no kuriem daudzi veikti Hārvarda Universitātē.
Pētnieki jau vairākas desmitgades seko cilvēku ēšanas paradumiem. Pētījuma dalībnieki regulāri ziņo par to, ko viņi ēd, kā arī tiek mērīti viņu veselības parametri. Šajos pētījumos nav konstatēts lielāks sirdslēkmju, insultu vai citu sirds un asinsvadu slimību biežums cilvēkiem, kuri patērē līdz vienai olai dienā.
“Protams, ir ļoti svarīgi, kas ir jūsu šķīvī blakus olām. Piemēram, piesātinātie tauki sviestā, sierā, bekonā, desā, smalkmaizītēs paaugstina holesterīna līmeni asinīs daudz vairāk nekā holesterīns, ko satur ola, un tie var arī palielināt sirds slimību, insulta un citu sirds un asinsvadu slimību risku,” atgādina uztura speciāliste.
Mīts #3: Tikai olu baltums ir veselīgs
Olu dzeltenums un baltums satur dažādus vitamīnus un minerālvielas. Olu baltums ir lielisks olbaltumvielu, riboflavīna un selēna avots, taču lielākā daļa olas uzturvielu un gandrīz puse olbaltumvielu ir atrodamas tieši dzeltenumā. Yas satur Omega-3 taukskābes, A vitamīnu un antioksidantus. Lai iegūtu visus labumus, ko organismam var sniegt olas, ieteicams patērēt gan baltumu, gan dzeltenumu.
Olu dzeltenumā ir arī lecitīns, kas darbojas pret “slikto” holesterīnu – samazina iekaisumu, “iztīra” asinsvadus un palīdz apasiņot orgānus. Olas, tāpat kā gaļa, zivis un piena produkti, satur arī kvalitatīvas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kurās ir visas neaizstājamās aminoskābes.
Uztura speciāliste skaidro, ka vislabākais veids, kā iedot organismam nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, ir atbilstoši veselīga uztura šķīvja principam kombinēt dzīvnieku izcelsmes produktus ar augu valsts produktiem. Proti, gaļu, olas vai zivi ēst kopā ar graudaugiem, pievienojot arī pākšaugus un sēklas, kā arī dārzeņus un augļus.
Mīts #4: Cepot olas, tās kļūst veselīgākas
Cepot olas, tās nezaudē holesterīnu un nekļūst veselīgākas. Gatavošanas veids var ietekmēt tikai ēdiena uzturvērtību, piemēram, pievienojot pārāk daudz sliktas kvalitātes eļļas vai sāls, gala rezultāts nebūs veselīgs. Tie ir “sliktie” tauki.
“Sliktos” taukus satur trekni dzīvnieku izcelsmes produkti, visi pārstrādātie produkti, kā arī kokosa un palmu eļļa. “Cilvēkiem bieži vien patīk “slikto” tauku garša, arī cukura garša, tāpēc ražotāji pievieno arvien vairāk tauku un cukura, kas rosinātu šos produktos ikdienā lietot,” stāsta Alise Kindzule Dunavska.
Uztura speciāliste uzskata, ka uzturā visveselīgākās var būt cieti vai mīksti vārītas olas un šāds pagatavošanas veids arī neveido liekas kalorijas.
Mīts #5 Vecākiem cilvēkiem un bērniem nevajag ēst olas katru dienu
Kindzule Dunavska skaidro, ka mūsu organisms nespēj pats uzkrāt olbaltumvielas, tāpēc ir svarīgi katru dienu uzņemt saprātīgu olbaltumvielu daudzumu. Katram cilvēkam tas ir atšķirīgs atkarībā no vecuma, dzimuma, svara un ikdienas fizisko aktivitāšu daudzuma.
Ir pierādīts, ka novecojot cilvēka ķermenim ir nepieciešams uzņemt vairāk olbaltumvielu nekā jaunībā, jo tās palīdz saglabāt muskuļu masu un palēnināt kaulu masas zudumu, vienlaikus pietiekams proteīna daudzums palīdz saglabāt imunitāti un paātrināt atveseļošanos.
Olas ir labs augstas kvalitātes olbaltumvielu avots un satur 13 vitamīnus un minerālvielas. To lietošana uzturā ir lieliska izvēle gan bērniem, gan cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem. Olas satur bērnu un pusaudžu attīstībai nepieciešamas uzturvielas. Olbaltumvielas ir īpaši būtiskas cilvēka organismam, bet to nepieciešamais daudzums atkarīgs no vecuma.
Alise Kindzule Dunavska uzsver, ka, rūpējoties par savu un savu tuvinieku veselību, ir svarīgi atdalīt redzamos taukus un pievienot mazāk taukvielu, ko esam pieraduši likt klāt iecienītajām receptēm.
“Ikdienā ir svarīgi atcerēties veselīga uztura principus, tas ir, ēst vairāk pākšaugu, svaigus dārzeņus un augļus, mazāk treknas gaļas un treknos piena produktus, un, protams, neaizmirst padzerties, lai palīdzētu organismam ātrāk pārstrādāt apēsto. Un atcerēties, ka mājās gatavots ēdiens vienmēr ir prioritāte ne tikai uzturvērtības, bet arī garšas ziņā,” atgādina Alise Kindzule Dunavska.
Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests par tiem nevar tikt saukti pie atbildības.
Projekts “ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā” (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)
Par LAPNA
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) ir dibināta 2006. gadā, un tā apvieno gan lielos, gan vidējos uzņēmumus, gan nelielās saimniecības, kopumā vairāk nekā 50 biedru. LAPNA biedri saražo 95% nozares produkcijas. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas putnkopības nozarē strādājošos attiecībās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un “Codex Alimentarius” ieviešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem:
Anna Ērliha, LAPNA valdes locekle, tālr. 26147764