Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas ir jūtamas pat tālajā Ekvadorā. Atklāti cenšoties sodīt Latīņamerikas valsti, nosakot tirdzniecības sankcijas par to, ka Ekvadora pieņēmusi Maskavai netīkamu lēmumu, Krievija riskē ne tikai dot triecienu savai ekonomikai, bet arī likt maksāt par to pašas iedzīvotājiem.

30. janvārī Ekvadoras prezidents Daniels Noboa apstiprināja, ka ir gatavs atdot ASV padomju ražojuma militāro tehniku apmaiņā pret amerikāņu ražoto tehniku 200 miljardu dolāru vērtībā. Lai arī oficiālu ziņu nav, tiek pieļauts, ka no Ekvadoras iegūtā tehnika tiks nodota Ukrainas rīcībā.

Pēc “The Military Balance” datiem, 2023. gadā Ekvadoras bruņojumā bija 18 reaktīvās raķešu palaišanas sistēmas “Grad”, deviņas mobilās zenītraķešu sistēmas “Osa”, 150 dažāda tipa pretgaisa aizsardzības ieroči, kā arī novecojušās iekārtas “Igla” un “Strela”. Iespējams, ka paziņotais maiņas darījums skar vien daļu no Ekvadoras rezervēm, jo Noboa norāda, ka visa ASV nododamā tehnika nav darba kārtībā.

Krieviju Ekvadoras lēmums saniknoja, un paredzami – šis solis tika nodēvēts par nedraudzīgu, tādēļ Krievija sāka atbildēt ar sankcijām tirdzniecībā. Tas ir jau pārbaudīts ierocis politiskajās cīņās gan pret bijušajām PSRS republikām – sākot no Moldovas un Ukrainas, beidzot ar Gruziju un Latviju, gan Eiropas Savienības valstīm un Turciju.

Vien dažas dienas pēc Noboa paziņojuma, 2. februārī Krievijas fitosanitārais uzraugs “Rosseļnadzor” paziņoja, ka “Ekvadoras banānos atrasts bīstams kaitēklis, kā rezultātā Ekvadoras banāniem no 5. februāra Krievijas tirgus būs slēgts”. Šis liegums skar 30% no visiem Ekvadoras eksportētajiem banāniem. Regulators brīdināja - ja Ekvadoras varasiestādes nereaģēs uz Krievijas prasībām, tad “Krievija būs spiesta ieviest nākamo ierobežojumu posmu”.