/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2024/02/15/15889121t1h558e.jpg)
Zviedrijas prokuratūra ceturtdien paziņoja, ka nolēmusi neatsākt iepriekš izbeigto izmeklēšanu prāmja "Estonia" nogrimšanas lietā, kā arī nesāks jaunu izmeklēšanu.
Nav pierādījumu par noziegumu: Zviedrija neatsāks izmeklēšanu par prāmja "Estonia" katastrofu
"Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka notikusi sadursme ar kuģi vai peldošu objektu, vai sprādziens priekšgalā. Nav parādījušies arī nekādi citi pierādījumi, kas liecinātu par nozieguma izdarīšanu," norādījusi prokuratūra
"Līdz ar to netiks sākta [jauna] sākotnējā izmeklēšana un lieta tiks slēgta," teikts paziņojumā.
Kopš 2020.gada Zviedrijas prokuratūra saņēmusi vairākus iesniegumus ar lūgumu atkārtoti izmeklēt "Estonia" nogrimšanu. Šajos iesniegumos izklāstītas dažādas katastrofas cēloņu versijas.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.