Notiks izzinošs pārgājiens "No bākas līdz bākai"

Pārgājienā plānota mitrāju šķērsošana, dažādu iežu, koku sugu un ūdensputnu iepazīšana, kā arī pavasara vēstnešu meklēšana un atpazīšana dabā. Tāpat Vidzemes gleznainajā piekrastē varēs vērot, baudīt un saklausīt Rīgas līča skaņas.

Dalība pārgājienā jāpiesaka līdz 21. februārim, aizpildot pieteikuma anketu vietnē "tiekamiesdaba.lv".

"Piekrastē esošās bākas ir interesanti objekti. Ne Vitrupes jeb Grīntāla bāka, ne Ķurmraga bākas nav Latvijas dižāko bāku sarakstos, taču tās papildina piekrastes ainavu un ir interesanti apskates objekti ikvienā gadalaikā," saka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centra vadītāja Inta Soma.

Vitrupes bāka, kas celta pirms 70 gadiem, ir režģots 21 m augsts tornis ar dēļu apšuvumu. To var aplūkot no tālienes, tā nav pieejama apmeklētājiem. Savukārt teju 60 gadu senā Ķurmraga bāka agrāk atradās piekrastes pļavās, līdz 1967.gadā vētras laikā tā tika nogāzta no krasta un beidza darboties.

Kopš tā laika bāka kā būve fiziski pārvietojas pa piekrasti un šobrīd atrodas Ķurmraga galā, kur ir labi saskatāma no tālienes.

DAP informē, ka mitrāji ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes.

Mitrāji ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un arī cilvēka dzīvē. Tie nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.

Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Purvi kopumā aizņem 2,6% valsts teritorijas, turklāt no tiem tikai aptuveni 57% ir dabiski un maz pārveidoti purvi.