Par masu slepkavību notiesātais labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks zaudējis tiesā savā otrajā mēģinājumā apsūdzēt Norvēģijas valsti cilvēktiesību pārkāpumos.
Norvēģijas tiesa atkārtoti noraida Bēringa-Breivīka sūdzību par ieslodzījuma apstākļiem (1)
Bērings-Breivīks prasībā tiesai uzstāja, ka kopš 2012.gada atrodas izolācijā no citiem cilvēkiem un tas esot uzskatāms ar necilvēcīgu sodu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē.
Oslo pilsētas tiesa ceturtdien noraidīja viņa prasību pret Norvēģijas Tieslietu ministriju, tiesnesei Birgitei Kolrudai secinot, ka viņam cietumā tiek nodrošināti labi fiziskie apstākļi un "salīdzinoši liela brīvība ikdienas dzīvē".
"Ir bijuši nepārprotami uzlabojumi notiesāšanas nosacījumos", un "nav pierādījumu, ka sods radītu neatgriezenisku kaitējumu," piebilda tiesnese.
Kā liecina Norvēģijas laikraksta "Aftenposten" rīcībā esošā informācija, Bērings-Breivīks nekavējoties spriedumu pārsūdzējis.
Līdzīgas prasības viņš iesniedza arī 2016.un 2017.gadā, kuras galu galā noraidīja arī Eiropas Savienības tiesa.
Pirms diviem gadiem Bēringu-Breivīku pārveda uz Ringerikes cietumu, kur viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori. Viņam ir pieejama sporta zāle.
45 gadus vecais Bērings-Breivīks, kurš 2017.gadā nomainīja savu vārdu uz Fjotolfu Hansenu, 2011.gada 22.jūlijā īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Viņš nav izrādījis nožēlu par pastrādāto, un Norvēģijas varasiestāžu vērtējumā joprojām ir bīstams.