Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Navaļnijs ar dzīvību samaksā par pretošanos Putina režīmam (56)

Papildināts
Foto: AP/Scanpix

Kolonijā Jamalas Ņencu autonomajā apvidū miris opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, paziņojis Krievijas Federālais sodu izpildes dienests (FSIN).

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot.

Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis normāli.

Navaļnija līdzgaitnieki piektdien paziņojuši, ka viņi pagaidām nevar apstiprināt ziņas par Navaļnija nāvi.

Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

“Labošanas darbu kolonijā nr. 3 ieslodzītajam Navaļnijam palika slikti pēc pastaigas, viņš uzreiz zaudēja samaņu,” teikts FSIN paziņojumā.

“Tika veikti visi nepieciešamie reanimācijas pasākumi, tomēr tiem nebija pozitīva rezultāta. Ātrās palīdzības brigāde konstatēja ieslodzītā nāvi. Nāves iemesli šobrīd tiek noskaidroti,” teikts paziņojumā.

Kā ziņo Krievijas propagandas medijs RT, nāves cēlonis esot trombs. Šai informācijai nav neatkarīga apstiprinājuma.

Navaļnija nāves jautājumu jau komentējis Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

“Cik mums zināms, FSIN veic visas nepieciešamās pārbaudes, skaidro situāciju,” pavēstīja Peskovs.

Viņš gan tieši neapstiprināja Navaļnija nāves faktu. Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, vai nāves cēlonis varētu būt trombs, Peskovs atbildēja: “Es nezinu.”

14.februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša pavēstīja, ka Navaļnijs jau 27. reizi ievietots cietuma karcerī.

Navaļnijs uz koloniju Sibīrijas Arktikas reģionā tika pārvests pagājušā gada decembra vidū. Pirms nokļūšanas cietumā Arktikā viņš atradās labošanas darbu kolonijā nr.6, kas atrodas Vladimiras apgabalā.

Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.

Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Ko par Navaļnija nāvi saka citu valstu pārstāvji un Krievijas opozicionāri

Navaļnija nāvi komentējis arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Lai arī kādas būtu jūsu domas par Navaļniju kā politiķi, viņu brutāli nogalināja Kremlis. Tas ir fakts un tas ir tas, kas jāzina par pašreizējā Krievijas režīma dabu. Līdzjūtība ģimenes locekļiem un draugiem,” teikts Rinkēviča ierakstā sociālajā tīklā “X”, kas veikts angļu valodā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka ir jānoskaidro visi fakti, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija nāvi.

“Krievijai ir jāatbild uz nopietniem jautājumiem,” izteicies Stoltenbergs.

 Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņojis, ka šis esot briesmīgas ziņas.

“Šīs ir briesmīgas ziņas. Būdams kaismīgākais demokrātijas aizstāvis Krievijā, Aleksejs Navaļnijs visas savas dzīves laikā demonstrējis neticamu vīrišķību. Manas domas ir par viņa sievu un Krievijas tautu, kam notikušais ir milzīga traģēdija,” pavēstīja Sunaks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelensksis paziņojis, ka Navaļnija nāvē ir vainojams Krievijas diktators Putins.

“Tikko kļuva zināms, ka Krievijas cietumā gājis bojā Aleksejs Navaļnijs. Acīmredzami, viņu nogalināja Putins. Tāpat kā tūkstošiem citu cilvēku, kuri nomocīti vienas šīs radības dēļ. Putinam vienalga, kas ies bojā, lai tik viņš saglabātu varu,” Zelenska izteikumu citē Ukrainas medijs “RBK Ukraina”.

Par Navaļnija nāvi izteicies arī Krievijas opozicionārs Garijs Kasparvos.

“Putins jau mēģināja un nespēja nogalināt Navaļniju, izmantojot indi, bet tagad viņš viņu nogalināja lēnām un publiski cietumā. Viņu nogalināja tāpēc, ka viņš atmaskoja Putinu un viņa zagļu un krāpnieku bandu, kas viņi arī ir. Domās esmu ar šī vīrišķīgā cilvēka sievu un bērniem,” pavēstījis Kasparovs.

"Esmu dziļi satriekta un apbēdināta par ziņu par Alekseja Navaļnija nāvi. Putins visvairāk baidās no savas tautas neapmierinātības. Drūms atgādinājums tam, ko pārstāv Putins un viņa režīms. Apvienosimies cīņā par brīvību un drošību tiem, kas uzdrošinās runāt pret autokrātiju," pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka atbildība par Navaļnija nāvi gulstas uz Krievijas vadību.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka Navļnija nāve ir zīme, ka Krievija ir mainījusies.

Savukārt ASV Baltais nams paziņoja, ka Navaļnija nāve cietumā ir briesmīga traģēdija.

Moldovas prezidente Maija Sandu: “Navaļnija nāve Krievijas cietumā - rūgts atgādinājums par šaušalīgo citādi domājošo apspiešanu, ko īsteno režīms. No sirds jūtu līdzi ģimenei, visiem demokrātiski noskaņotiem Krievijas pilsoņiem, kas cīnās par demokrātiju Krievijā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda: “Aleksejs Navaļnijs nenomira cietumā, viņu nogalināja Kremļa cietsirdība un cenšanās jebkuriem līdzekļiem apklusināt opozīciju. Krievijas režīmam ir jārēķinās ar sekām. Tas ir jāsauc pie atbildības.”

Francijas prezidents Emanuels Makrons: “Mūsdienu Krievijā brīvie ļaudis nonāk Gulagā un tiek sodīti ar nāvi. Dusmas un sašutums. Es atdodu godu Aleksejam Navaļnijam, viņa pašaizliedzībai un vīrišķībai.”

Ko saka Krievijas propaganda un varas pārstāvji

Krievijas propagandas kanāls “Pervij kanal” piektdienas pēcpusdienā pārtrauca regulāro ziņu pārraidi, lai pavēstītu par Navaļnija nāvi. Ziņu raidījuma vadītājs nolasīja FSIN un Izmeklēšanas komitejas oficiālos paziņojumus.

Krievijas propagandisti jau steidz apsūdzēt Rietumu politiķus pārsteidzīgu secinājumu izdarīšanā par to, ka Navaļnija nāvē vainojams Putins un Krievijas varas iestādes.

Propagandists Antons Krasovskis jau paziņojis, ka Navaļnija nāvē esot vainojami amerikāņi, kas viņu nogalinājuši, lai līdzsvarotu sekas, ko radīja Putina intervija ASV komentētajam Takeram Karlsonam. Nav gan skaidrs, par kādām sekām viņš runā.

Propagandiste Margarita Simonjana pavēstīja, ka viņa esot gaidījusi, kurš no Rietumu politiķiem pirmais paziņošot, ka bijusi “politiskā slepkavība”. Viņa norāda, ka šajā ziņā uzvarētājs esot Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka Navaļnijs “brutāli nogalināts”.

Krievijas Federācijas padomes loceklis Vladmirs Džabarovs izteicās, ka notikušais esot nelaimes gadījums: “Tas ir nelaimes gadījums. Tā gadās”.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova izteikusies, ka ātrā Rietumvalstu līderu reakcija šajā jautājumā liecinot par pašu Rietumu vainu Navaļnija nāvē.

Krievijas neatkarīgais izdevums “Agenstvo” ziņo, ka Krievijas valdošā partija “Vienotā Krievija” esot aizliegusi deputātiem komentēt ziņas par Navaļnija nāvi.

Video, kurā Navaļnijs pēdējo reizi redzams dzīvs

Video avots: Telegram @SOTAPROJECT

Soctīklos publicēts video no vakar, 15. februārī, notikušās tiesas sēdes, kurā Navaļnijs piedalījās attālināti. Video kadros redzams, kā Navaļnijs sarunājas ar tiesnesi un joko.

Jūlijas Navaļnijas komentārs:

Navaļnija sieva Jūlija piektdienas pēcpusdienā pirmo reizi komentēja ziņas par viņas vīra nāvi. Viņa izteikusies, uzstājoties Minhenes drošības konferences laikā.

“Mēs nevaram ticēt Putinam, jo viņi vienmēr melo. Ja tā ir patiesība, tad es gribu, lai Putins un viņam pietuvinātās personas, viņa draugi un viņa valdība zinātu, ka viņi tiks saukti pie atbildības par to, ko viņi izdarīja ar manu valsti, ar manu vīru. Šis brīdis pienāks jau pavisam drīz,” paziņoja Navaļnaja.

Ko Navaļnijs iepriekš ieteica Krievijas sabiedrībai darīt viņa nāves gadījumā

Dokumentālās filmas “Navaļnijs” beigās viņiem tiek uzdots jautājums, ko viņa atbalstītājiem darīt Navaļnija nāves gadījumā.

“Nepadodieties. Ja tas ir noticis, tas nozīmē, ka mēs esam neparasti stipri, ja reiz viņi ir nolēmuši mani nogalināt. Atcerieties, mēs esam milzīgs spēks, kurš tiek apspiests un tāpēc nevar apzināties savu spēku,” filmā nosaka Navaļnijs.

Filma "Navaļnijs” stāsta par viņa saindēšanu 2020.gadā. Pagājušā gadā šī filma saņēma ASV kino balvu “Oskars” kā labākā dokumentālā filma.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu