Andis Kudors: Putina režīms ir atbildīgs par Navaļnija nāvi neatkarīgi no viņa nāves iemesliem (4)

Viņš pieļāva, ka Putina pavēle nogalināt Navaļniju, ko 2020.gadā neveiksmīgi mēģināja izpildīt Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki, nebija atcelta. Kudora ieskatā, nav svarīgi, vai opozīcijas politiķis tika nogalināts burtiskā nozīmē, vai viņš piedzīvoja veselības problēmas - var teikt, ka Putina režīms nogalināja Navaļniju, jo viņš bija bīstams gan cietumā, gan ārpus tā. Politologs atzīmēja, ka Navaļnijs cīnījās par Krievijas tiesiskumu, demokrātiskumu un citām vērtībām, kuras patlaban ar Krieviju nav saistāmas.

Taujāts, vai Navaļnija nāve ir Putina signāls citiem opozicionāriem, Kudors uzsvēra, ka Putina režīms daudzus gadus bija melu režīms, savukārt tagad tas ir kļuvis arī par baiļu režīmu.

Cilvēki ir iebiedēti, jo par atzīmi "patīk" sociālajos medijos, vai par atkārtotu protestu uz ielas var nākties atbildēt ne tikai administratīvi. Tas var nonākt līdz kriminālprocesam un ieslodzījumam.

"Krievijas opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam piespriesti 25 gadi cietumā. Tie ir Josifa Staļina laika termiņi, ko cilvēki pavadīja lēģeros. Putina režīms vairākos aspektos no autoritārisma ir "ieslīdējis" totalitārismā. Putins, protams, biedē un turpinās to darīt. Putins neapstāsies, kamēr viņu neapstādinās," sacīja politologs.

Taujāts, kuriem no iespējamiem Navaļnija nāves iemesliem politologs tic, Kudros sacīja, ka visām versijām, piemēram, opozicionāra veselības problēmām, Putina pavēlei, Putina pakalpiņu izdarībām - ir tiesības uz eksistenci, taču tas neatceļ Putina un viņa režīma atbildību par Navaļnija nāvi. Politologs pieminēja, ka salīdzinoši nesen Navaļnijs bija redzams video ierakstā, runājot un jokojot ar tiesnesi, bet šodien uzzinām, ka viņš ir miris.

"Jautājumi noteikti paliek. Es neesmu pārliecināts, ka mēs kādreiz uzzināsim Navaļnija nāves detaļas, taču tas nemainīs to, ka tā ir Putina atbildība,"

sacīja Kudros.

Runājot par to, vai Krievijā varētu notikt lielāka mēroga protesti, politologs skaidroja, ka Krievijā nav drošas socioloģijas un nav precīzi zināms sabiedrības noskaņojums. Situācija Krievijā tiek vērtēta no netiešiem faktoriem. Viņš atzīmē, ka Putinam ir atbalsts tā dēvētājos "vēlēšanu sultanātos", piemēram, Čečenijā, Ingušijā, Mordovijā un citos apgabalos, kur vietvalži nodrošina atbalstu gan partijai "Vienotā Krievija", gan Putinam kā valsts vadītājam.

"Grūti spriest, vai notikušais izraisīs protestus, jo vienai daļai Krievijas sabiedrības ir vienalga, daļa ir "proputinistiska", savukārt vēl viena daļa baidās kaut ko darīt tāpēc, ka var sekot asas pretdarbības," teica politologs.

Kā ziņots, Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.

Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot. Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli". Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.