Latvijā piecu gadu laikā par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu notiesātas astoņas personas

Saskaņā ar Valsts drošības dienesta (VDD) apkopoto informāciju, no 2018. līdz 2023.gadam pēc Krimināllikuma panta, kas attiecas uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, uzsākti 44 kriminālprocesi. KM norāda, ka VDD pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai citus noziedzīgus nodarījumus savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

No uzsākto kriminālprocesu materiāliem neizrietēja, ka pastāv valsts drošības jomas apdraudējums, kas būtu piekritīgs VDD, turklāt netika iegūtas ziņas, ka kriminālprocesā identificēto personu darbības vai personas apdraudētu valsts drošību. Tāpēc kriminālprocesi pēc piekritības izmeklēšanas organizēšanai tika nosūtīti Valsts policijai (VP).

KM skaidro, ka atsevišķi Krimināllikuma panti, kas saistīti ar iespējamu apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm, institucionāli ir piekritīgi VDD, savukārt panti, kas attiecas uz diskrimināciju rasu nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ un sociālā naida un nesaticības izraisīšanu institucionāli ir piederīgi VP.

KM atzīmē, ka 2018.gadā nav uzsākts neviens kriminālprocess, kas attiecas uz sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī neviens no kriminālprocesiem, tajā skaitā no iepriekšējos gados uzsāktajiem, nav nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai. Savukārt 2019.gadā uzsākts viens kriminālprocess un viens kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2020.gadā uzsākti astoņi kriminālprocesi, savukārt neviens no kriminālprocesiem, tajā skaitā no iepriekšējos gados uzsāktajiem, nav nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai, 2021.gadā - uzsākti četri kriminālprocesi, tajā skaitā no iepriekšējos gados uzsāktajiem, nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai, 2022.gadā - uzsākti septiņi kriminālprocesi, neviens no kriminālprocesiem, tajā skaitā no iepriekšējos gados uzsāktajiem, nav nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai.

KM norāda, ka patlaban aktīvā izmeklēšanā ir pieci kriminālprocesi, kuri uzsākti 2021. un 2022.gadā. Spriežot pēc ierakstiem Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajā VP Elektroniskajā notikumu žurnālā, notikumi galvenokārt saistīti ar dažādiem naidu kurinošiem uzrakstiem uz ēku fasādēm, interneta vidē paustiem komentāriem un izvietotiem video materiāliem, savukārt 2022.gadā notikumi pamatā saistīti ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā - tiek zaimots Ukrainas karogs, aizskarti Ukrainas valstspiederīgie, uz ēku fasādēm un transportlīdzekļiem zīmēti "Z" burti.

KM norāda, ka VDD līdz šim nav uzsācis nevienu kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma pantu par aicinājumu uz genocīdu, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī VDD ir uzsācis deviņus kriminālprocesus par Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma iespējamu izdarīšanu, kas saistīts ar genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu.

Plāna projektā uzsvērts, ka sociālās tīklošanas, video koplietošanas un tiešās saziņas platformas ir kļuvušas par nozīmīgāko vietu Krievijas dezinformācijas un propagandas vēstījumu nogādāšanai līdz konkrētām mērķauditorijām. Šīs platformas kļuvušas arī par vietu, kur tiek izpausta vislielākā agresija saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā. Identificēti gadījumi, kad sociālo tīklu lietotāji attaisnojuši Krievijas sākto karu Ukrainā, kā arī agresīvi vērsušies pret Ukrainu un tās tautu.

KM klāsta, ka Krievijas dezinformācijas aktivitātes galvenokārt ir vērstas uz Ukrainas nomelnošanu un sāktā kara attaisnošanu, kā arī Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu diskreditēšanu. Plāna projektā secināts, ka agresijas līmenis veicinājis arī Latvijas sabiedrības polarizācijas palielināšanos informatīvajā telpā. Atsevišķos gadījumos spriedze saistībā ar Ukrainā notiekošo karu informatīvajā telpā "pārceļas" arī uz fizisko telpu.

Pēc KM paustā, fiksēta gan vēršanās pret Ukrainas atbalstītājiem, necienīga izturēšanās pret Ukrainas karogu un Krievijas agresiju atbalstošas simbolikas izplatīšana, piemēram, "Z" burta zīmēšana publiskās vietās. Lai arī šādu incidentu skaits ir neliels, taču atsevišķos gadījumos mediju vidē un informatīvajā telpā tiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, radot priekšstatu par šādu gadījumu daudzskaitlīgumu.

Plāna projektā skaidrots, ka, sekojot Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un nepieciešamībai nekavējoties ierobežot Kremļa dezinformācijas izplatību, VP darbība ir bijusi vairāk preventīva un 2022.gadā, to turpinot arī 2023.gadā, VP klātbūtne audiovizuāla satura ierobežošanā ir ievērojami palielinājusies.

Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2019.gadā Latvijai izteiktajā rekomendācijā aicināja VP izveidot nodaļu, kuras uzdevums būtu nodrošināt saikni ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, lai palielinātu uzticību policijai un risinātu jautājumus par nepietiekamu ziņošanu par rasistiski, homofobiski un transfobiski motivētiem naida noziegumiem.

VP, īstenojot strukturālo reformu, plāno ieviest prevencijas inspektorus, kuru darba pienākumos iespēju robežās ietilps sadarbība un darbs ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, tajā skaitā, mazāk aizsargātajām grupām. Lai VP amatpersonas varētu efektīvi īstenot izmeklēšanas funkciju, tajā skaitā iespēju robežās nodrošinot drošību mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, būtiska ir atbilstoša izglītība un profesionālā pilnveide, norāda KM.