Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Noskaties Pēc drošības dienesta atzinuma no vērienīga iepirkuma izslēdz būvnieku

AS "Augstsprieguma tīkls" ēka.
AS "Augstsprieguma tīkls" ēka. Foto: Paula Čurkste/LETA

"Augstsprieguma tīkls" aizvadītajā nedēļā parakstīja 77 miljonus eiro vērtu līgumu ar kompāniju "Rolls-Royce Solutions" par lieljaudas bateriju sistēmu piegādi un tām vajadzīgo objektu būvniecību. Iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no SIA "Monum". Šī firma jau iepriekš būvējusi dažādus enerģētikas objektus, taču šajā gadījumā Satversmes aizsardzības birojs rekomendējis ar viņiem nesadarboties, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Savukārt uzvarētāja piedāvājumā redzamas saites ar "būvnieku karteli", taču tas nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Baterijas tīkla stabilitātei

Nākamā gada februārī Latvija un pārējās Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas elektroapgādes tīkla. Pagaidām vēl elektroenerģija turpina plūst pāri robežām, tādā veidot nodrošinot, ka tīkls ir balansā un elektrības nevienā valstī netrūkst. Pēc atslēgšanās tīkla stabilitāte un frekvence būs jānodrošina pašiem.

Oficiāli par atslēgšanos Baltijas valstis Krievijai un Baltkrievijai paziņos augustā. "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis teica, ka Baltijas valstis ir gatavas arī situācijai, ja Krievija tās no tīkla pēkšņi atslēgtu ātrāk.

"Mēs esam gatavi pāriet pilnīgi izolētā darbībā. Mums ir pietiekošas ražošanas jaudas, lai Baltija varētu sevi apgādāt. Mums ir diezgan labi savienojumi ar citām ES dalībvalstīm kā Somija, Zviedrija, Polija," teica Irklis.

Viņš gan norādīja, ka arī plānotajā atslēgšanās brīdī 2025. gada februārī vēl nebūs pilnībā pabeigta vietējā infrastruktūra, kas nozīmē lielākas izmaksas operatoram par tīkla uzturēšanu.

Viens no galvenajiem atlikušajiem objektiem ir lieljaudas baterijas. Tās vajadzīgas, lai "Augstsprieguma tīkls" varētu sistēmu ātri regulēt – vajadzības gadījumā enerģiju no tīkla pieglabāt, un vēlāk iepludināt atpakaļ, ja enerģijas pietrūkst. Irklis skaidroja: "Šīs te baterijas, vai nu paņemot enerģiju no tīkla, vai iedodot enerģiju tīklā, spēs stabilizēt tīkla darbību, nodrošinās frekvences stabilitāti, nodrošinās to, ka mums gaismas nenodziest tajā brīdī, kad notiek kaut kādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz ģenerāciju vai patēriņu. Tāpēc šīs baterijas ir ārkārtīgi nozīmīgas."

SAB atzinums liek izslēgt "Monum"

Pirmajā piegājienā iepirkums neizdevās. Bija tikai viens pretendents ar krietni dārgāku piedāvājumu, nekā AST plānoja projektam atvēlēt. Tagad noslēdzies otrais mēģinājums. Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions", kā arī vietējā firma SIA "Monum".

Tieši "Monum" piedāvāja darbus izdarīt vislētāk – par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus "Augstsprieguma tīkls" no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no Satversmes aizsardzības biroja. Irklis norādīja, ka atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

"Pretendentiem ir jābūt atbilstīgiem un jāgūst pārliecība, ka viņu izvēlētā tehnoloģija vai partneri, ar kuriem viņi sadarbojas, neapdraud kritiskās infrastruktūras drošumu.

Attiecībā uz "Monum" – nevis uz pašu kompāniju, bet viņu piedāvājumu kā tādu – tika saņemta kompetentās iestādes rekomendācija, ka ar viņiem nebūtu slēdzams līgums šajā gadījumā, jo tiek saskatīti drošības riski," teica Irklis.

Konkrētāk, kas "Monum" piedāvājumā radījis riskus drošībai, ne AST, ne Satversmes aizsardzības birojs nekomentē.

Arī SIA "Monum" iemeslus nezinot, taču rakstiskā atbildē norādīja, ka negatīvais atzinums ir par piesaistīto apakšuzņēmumu no Vācijas, ar kuru "Monum" bijusi sadarbība arī citos objektos Latvijā. Atklāt partnera nosaukumu "Monum" atteicās, jo uzņēmuma ieskatā tas kaitētu partnera reputācijai.

Līdzīga situācija nesen bija arī "Rail Baltica" pamattrases iepirkumā, kur pretendents no Turcijas tika izslēgts, balstoties uz Valsts drošības dienesta rekomendāciju. Lēmumu spēkā atstāja gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan vēlāk arī tiesa. "Monum" pārsūdzēt izslēgšanu nav mēģinājis.

"Tā kā SIA "Monum" kā privātpersonai nav iespējams iepazīties un nav zināmi SAB norādītie iemesli negatīvam atzinumam, var tikai cerēt un paļauties, ka drošības riski patiešām tiek novērtēti adekvāti un tiesiski, nepamatoti neietekmējot pasūtītāja lēmumu par uzvarētāju iepirkumos, jo, izslēdzot SIA "Monum", valsts izdevumi konkrētā objekta būvniecībā sadārdzināsies par vairākiem miljoniem," rakstiskā atbildē savu pozīciju skaidroja "Monum".

"Augstsprieguma tīkla" vadītājs Irklis gan norādīja, ka arī gadījumā, ja "Monum" nebūtu izslēgts, saimnieciski izdevīgāks tāpat būtu uzvarētāja "Rolls-Royce Solutions" piedāvājums, kaut vai tas ir nedaudz dārgāks.

Uzvarētāja apakšuzņēmums – "kartelista" meitasuzņēmums

"Monum" savā atbildē arī pauda, ka iepirkumā mulsinot uzvarētāja saistība ar bēdīgi slaveno "būvnieku karteli". Runa ir par "Rolls-Royce Solutions" piesaistīto apakšuzņēmumu "LEC Construction International".

Tā ir Vācijā reģistrēta firma, kas pilnībā pieder Latvijas kompānijai "Latvijas Energoceltnieks". Konkurences padome to atzina par karteļa dalībnieci.

Uz jautājumu, kāpēc iepirkumam Latvijā piesaistīta Vācijas meitas kompānija, "Latvijas Energoceltnieks" atbildēja, ka arī "Rolls-Royce Solutions" ir reģistrēts Vācijā, līdz ar to loģiski, ka arī apakšuzņēmums ir no Vācijas.

Tikmēr Iepirkumu uzraudzības birojs atzīst – šis ir veids, kā iespējams apiet pērn spēkā stājušos aizliegumu "kartelistiem" startēt iepirkumos. Ja "Latvijas Energoceltnieks" kā apakšuzņēmums būtu piesaistīts pats, uzvarēt iepirkumā nevarētu.

"Apakšuzņēmējiem atšķirība ir tāda no paša pretendenta, ka apakšuzņēmumu šajā gadījumā nomaina. Tātad šeit apakšuzņēmējs pretendentam būtu jānomaina, savukārt, ja izslēgšanas noteikums attiektos uz pašu pretendentu, tad gan pretendents būtu izslēgts," teica Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, atšķirībā no paša piedāvājuma iesniedzēja, piesaistītajiem apakšuzņēmumiem īpašnieki jāpārbauda iepirkumos nav, un līdz ar to uz tiem izslēgšanas nosacījumi neattiecas.

Tātad "kartelistu" meitas kompānijas publiskajos iepirkumos nolīgt var, ja tie ir apakšuzņēmumi. Lapiņš teica, ka pēdējā laikā iepirkumu procedūras jau tā kļuvušas krietni sarežģītākas, un pārbaudīt apakšuzņēmumus stingrāk nozīmētu vēl lielāku administratīvo slogu pasūtītājiem.

"Te vienmēr būs tas samērīgums starp šo te izslēgšanu, un otrā pusē arī administratīvo slogu šo te visu pārbaudīt," norādīja Lapiņš.

Savukārt AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis uzsvēra, ka iepirkumā karteļa dalībnieka iesaiste esot rūpīgi izvērtēta, un secināts, ka tas pretendentu neliek izslēgt: "Šis nav viens no tiem gadījumiem, kad būtu pamats izslēgt [pretendentu], neskatoties uz to, ka saistītais uzņēmums Latvijā ir bijis arī šinī kartelī.

No juristu puses un iepirkumu speciālistu puses tas ir rūpīgi pārbaudīts. Arī šis iepirkuma rezultāts nav apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā, kas mums dod pārliecību, ka mēs rīkojamies atbilstīgi iepirkuma likuma normām."

Svarīgākais
Uz augšu