/nginx/o/2022/06/28/14658051t1hbc6a.jpg)
Kopš gada sākuma ukraiņu bēgļu palīdzības centrs no Vecrīgas pārcelts uz Rīgas nomali Juglā. Viens no iemesliem šādai rīcībai - pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" plāns būtiski celt nomas un apsaimniekošanas maksu sev piederošajos īpašumos. Tajos izvietoti gan pašvaldības departamenti, gan citas iestādes. Domes vadība uzskata cenu kāpumu par nesamērīgu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Bēgļus no kara plosītās Ukrainas Rīgā sākumā uzņēma Kongresa namā, tad bijušajā Rīgas tehniskās universitātes ēkā Rātslaukumā. Kad tuvojās 2022.gada ziema un bēgļu skaits mazinājās, pašvaldība, lai taupītu naudu, palīdzības centru no 10 000 kvadrātmetru plašās RTU mājas pārcēla uz pusi mazāko ēku Amatu ielā.
Kopš šī gada sākuma ukraiņu bēgļu centrs vairs neatrodas Vecrīgā, bet kārtējo reizi pārcelts. Šoreiz uz pašu Rīgas nomali Juglā. Agrāk te bija skola. Darba dienas vidū nepārtraukti arī šeit centra durvis ver gan tie, kuri Latvijā jau dzīvo 2 gadus, gan arī tikko no apšaudēm izbēgušie ukraiņi.
Ukrainas bēgļu centra vadība skaidro, ka iepriekšējā mājvieta izmaksāja dārgi. To finansēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tagad ir plāns vairāk pievērsties izglītībai un šīs telpas tam esot piemērotas. Lai gan atbalsta biedrībai "Tavi draugi", kas nodarbojas ar palīdzības kravu vākšanu Pārdaugavā, Vecrīgas tuvums bija krietni izdevīgāks.
Bet ir vēl viens iemesls, kāpēc bēgļu centrs Vecrīgā vairs nevarēja atrasties.
Ja agrākā vidusskola pieder pašvaldībai un par tās izmantošanu nav jāmaksā, māja Amata ielā ir domes kapitālsabiedrības "Rīgas nami" īpašums. Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no "Rīgas namiem", saņēma paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.
"Nekā personīga" rīcībā ir vēstule, kas nosūtīta domes struktūrām "Rīgas namu" apsaimniekotajā ēkā centrā Brīvības ielā ("Rīgas modes"). Tur bija plānots pacelt nomas un apsaimniekošanas maksu līdz gandrīz 5 eiro plus PVN.
Kā apstiprināja Dainis Locis, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs, ja iepriekš par ēku Amata ielā "Rīgas namiem" maksāti 15 tūkstoši eiro mēnesī, viņi
gada nogalē summu dubultojuši līdz 30 tūkstošiem.
"Rīgas namu" vadītāja apgalvo, ka ukraiņu centrs jau pirms tam esot nolēmis šīs telpas atstāt. Plānus celt nomas un apsaimniekošanas maksu viņa skaidro ar faktu, ka gadiem nav notikusi uzņēmuma rīcībā esošo īpašumu vērtības pārrēķins.
Pēc politiķu iebildēm uzņēmums piedāvājis cenu kāpumu samazināt, izlīdzinot uz vairākiem gadiem. No tā izvairīties nebūšot iespējams. Rīgas domes deputāti pārmet uzņēmumam, ka tā īpašumā esošais Saktas puķu tirgus augstās nomas maksas dēļ stāv pustukšs. Nav iznomātas visas telpas Jēkaba kazarmās. Joprojām nav plāna kā attīstīt Centrāltirgu. Mēnešiem nedarbojas lifts Brīvības ielas ēkā, kur izvietotas dažādas pašvaldības iestādes un klientu apkalpošanas centrs (Brīvības ielā 49/53). Beatrise Sleže, SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja, sola, ka šī gada laikā caurskatīs visu īpašumu sarakstu. Iespējams dažus pārdos. Starp tiem varētu būt arī ēka Amata ielā. Pārmetumus, ka "Rīgas nami" nav tikuši galā ar apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti, piemēram, skolās, viņa atzīst daļēji.
Aizpagājušā gada novembrī galvaspilsētā noslēdzās iepriekšējā mēra Mārtiņa Staķa laikā uzsāktā apjomīgā reorganizācija. Zem SIA “Rīgas nami” jumta apvienoja arī pašvaldības uzņēmumus “Rīgas pilsētbūvnieks”, “Rīgas Centrāltirgus” un “Rīgas serviss”. Pēdējā uzdevums līdz tam bija apsaimniekot ēkas, novērst avārijas un remontēt. Reorganizācija notika pēc Konkurences padomes un Valsts Kontroles kritikas, ka šāda sadrumstalota saimniecība neļaujot efektīvi strādāt. Vēl pagājušā gada pavasarī “Rīgas nami” auditorfirmai “Pricewaterhouse Coopers” par 38 400 eiro pasūtīja izstrādāt uzņēmuma stratēģiju. Rīgas mērs apgalvo, ka vēl joprojām sagaida skaidrojumu, kāds ir "Rīgas namu" attīstības plāns. Par kapitālsabiedrībām atbildīgais ir Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Viņš komentēt notiekošos strīdus ar politiķiem nevēlējās.
Iepriekš vēstīts par kino ļaužu pārmetumiem "Rīgas namiem", ka uzņēmumam nav skaidras stratēģijas, ko darīt ar vēsturisko kinoteātri "Splendid Palace". Jāatgādina, ka šo sestdien kinoteātrī divos seansos bija plānots izrādīt agrākā politiķa Aleksandra Mirska filmu. Tajā slavināta padomju armijas varenība. Pats Mirskis jau pēc Krimas okupācijas Krievijas televīzijās paziņoja - ukraiņu tauta nevēlas dzīvot izzagtā valstī, tādēļ sabiedrības vairākums ir priecīgs par Krievijas rīcību Ukrainā. Pēc Valsts drošības dienesta ieteikuma filmas izrādīšana atcelta. "Rīgas nami" skaidro, ka viņiem esot vienlīdzīga attieksme pret visiem nomniekiem.