Noskaties ⟩ Lielākā daļa NATO valstu joprojām nevelta pietiekami savai aizsardzībai

Gatavojoties ASV prezidenta vēlēšanām, Donalds Tramps atkal izcēlies ar draudiem NATO sabiedrotajiem Eiropā. Iepriekšējo prezidentūru pavadīja bažas, ka viņš varētu mēģināt izstāties no alianses. Kritika ir pret virkni sabiedroto, kas joprojām nav sasnieguši noteiktos 2% aizsardzības tēriņiem.

2016.gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvaras laurus plūca populists Donalds Tramps. Četru prezidentūras gadu laikā Trampa politika bija mērķtiecīgi vērsta, uz viņa prezentēto “Amerika pirmajā vietā” ideju. Viņaprāt, ASV par daudz bija klātesoša notikumos, kas bija pretrunā tās interesēm. Skaļākā kritika tika tēmēta pret NATO aliansi.

Pēc Aukstā kara beigām NATO alianses nepieciešamība bija neskaidra, ņemot vērā, ka galvenais drauds – PSRS – vairs neeksistēja. Gandrīz visas sabiedrotās valstis arvien mazāk resursu veltīja aizsardzībai. ASV ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas aizsardzībai atvēlējusi vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta. Tā joprojām ir valsts ar vislielāko militāro budžetu pasaulē.

Šis jautājums kļuvis par sāpīgu punktu attiecībās starp abiem okeāna krastiem. ASV jau ilgstoši pārmetusi Eiropas partneriem, ka to ieguldījums drošībā un aizsardzībā ir nepietiekams. Tikmēr politiķi Eiropā paļāvās, ka ar Krieviju ir iespējams strādāt. Pastāvēja pieņēmums: ja pietiekami iesaistīs Krieviju Eiropas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, tad uzbrukt Eiropas valstīm tai nebūtu izdevīgi.

Krievijas un Eiropas medusmēnesis aprāvās 2014.gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Tajā gadā daudzi Eiropas politiķi atmodās no ilūzijām par sastrādāšanos ar Krieviju. Tajā pašā gadā NATO samitā Velsā sabiedrotās valstis vienojās, ka 10 gadu laikā palielinās tēriņus aizsardzībai, sasniedzot vismaz 2% no kopprodukta. Lēmuma pieņemšanas brīdī tikai trīs no 27 dalībvalstīm aizsardzībai veltīja vairāk par 2%.

Šogad pagājuši desmit gadi kopš lēmuma pieņemšanas un pagaidām tikai 11 dalībvalstis ir sasniegušas noteiktos 2%. Tādas milzu ekonomikas kā Vācija vai Itālija joprojām aizsardzībai velta krietni zem 2%. Tikmēr Polija paziņojusi, ka šogad plāno aizsardzībai atvēlēt jau 4% no IKP.

Krievija ilgstoši kultivējusi melus, ka NATO to ielenc un plāno uzbrukt. Krievija aktīvi sludina iedomas, ka Rietumu līderi Krievijai pēc Aukstā kara it kā apsolīja, ka NATO nepaplašināsies un tajā netiks iekļautas Baltijas, kā arī bijušās PSRS satelītvalstis. Šādu solījumu Kremlim neviens nav devis, jo NATO vienmēr pastāvējis par tā dēvēto “atvērto durvju politiku” – visiem, kas to vēlas, tiek dota iespēja pievienoties.

Kamēr līderi vilcinās ar Ukrainas uzņemšanu NATO,

Somija un Zviedrija Krievijas agresija dēļ lauza savu neitralitāti, un 2022.gadā oficiāli pieteica dalību aliansē.

Somijas pievienošanās notika salīdzinoši ātri, nepilna gada laikā. Par Zviedrijas iekļaušanu NATO pretenzijas bija Turcijai, taču janvāra nogalē turku parlaments deva zaļo gaismu. Tagad tiek gaidīts Ungārijas parlamenta lēmums. Somija jau tagad drošībai atvēl vairāk nekā 2% no IKP, bet Zviedrija apņēmusies tēriņus palielināt jau šogad un sasniegt 2%.

Somija ir aktīvi strādājusi pie bruņoto spēku attīstības un stiprināšanas. Lai arī jaunākā, Somija ir viena no militāri spējīgākajām NATO valstīm. Tās bruņotajos spēkos ir vairāk nekā miljons karavīru, no kuriem trešdaļa ir aktīvajā dienestā. Somija paziņojusi arī par plānu dubultot artilērijas lādiņu ražošanas jaudu.

Tas to padarīs par vienu no lielākajiem ražotājiem Eiropā.

Stratēģiski Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir nozīmīga. Ar Skandināvijas valsts ienākšanu aliansē, kopējā robeža ar Krieviju ir gandrīz dubultojusies.

Šobrīd ASV noris gatavošanās gaidāmajām prezidenta vēlēšanām novembrī. Oficiālie partiju kandidāti vēl nav nominēti, taču NATO kritiķim Trampam ir diezgan reālas izredzes iegūt Republikāņu nomināciju. Eksperti uzsver, ka Tramps pārstāv daļu Amerikas sabiedrības, kuri uzskata, ka ASV pārāk daudz ieguldījusi Eiropā. Līdz ar to viņa izteiktie draudi ir jāuztver nopietni.

Šonedēļ medijus pāršalca Krievijas opozīcijas kanāla “Mediazona” publikācija, kurā tā apkopojusi informāciju par Krievijā meklēšanām izsludinātām personām. Sarakstā iekļauti vairāk nekā 95 tūkstoši cilvēki, tostarp arī Latvijas pilsoņi. Tajā atrodami esošie un bijušie Saeimas un Rīgas domes deputāti, kuri balsojuši par padomju okupācijas pieminekļu nojaukšanu.

Trešdien sniegt paskaidrojumus par publicēto sarakstu uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Oļegs Zikovs.

Viņš saraksta esamību nenoliedza.

Tā kā Krievija jau līdz šim izmantojusi starptautiskās institūcijas savās interesēs, tad nav izslēgts, ka tā varētu vērsties INTERPOLĀ, lai kādus no sarakstā esošajiem arī organizācija izsludinātu starptautiskā meklēšanā.

Organizācija neatbildēja uz jautājumu, cik daudz šādu pieprasījumu ir saņemts no Maskavas biroja. Tikmēr Latvijā atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem ceļojot ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns atkārtoti teicis, ka atbalsta Zviedrijas pievienošanos aliansei. Ungāri ir vienīgie, kas vēl nav devuši savu apstiprinājumu. Sabiedrotie atkārtoti publiski kritizējuši Ungāriju par vilcināšanos. Sagaidāms, ka lēmums varētu tikt pieņemts februāra beigās.