Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Jaunās Digitālo pakalpojumu akta prasības – kādas tās ir un uz ko tās attiecas?

Digitālie pakalpojumi. Ilustratīvs attēls.
Digitālie pakalpojumi. Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Eiropas Savienības regula Nr. 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu – Digitālo pakalpojumu akts jeb DPA (angliski Digital Services Act) izvirza jaunus noteikumus tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā.

Līdz šim regula bijusi piemērojama tikai attiecībā uz lielākajiem Eiropas Komisijas noteiktajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Linkedin, Amazon Store, Booking.com, Google produktiem Play, Search, Maps, Wikipedia, u.c.. Taču no šā gada 17. februāra tā ir saistoša visiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, mākoņglabāšanas, failu glabāšanas, kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām, tostarp tādām, kas ļauj noslēgt distances līgumus.

Uz ko attiecas Digitālo pakalpojumu akts?

DPA attiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Starpniecības pakalpojums regulas izpratnē ir plašs jēdziens. Vispārinot DPA sniegto definīciju, tas aptver visus tos tiešsaistes pakalpojumus, kuri veic darbības ar trešās personas – lietotāja – sniegto informāciju.

Šīs darbības tiek iedalītas 3 veidos atkarībā no tā, kādā apjomā pakalpojumu sniedzējs rīkojas ar lietotāju saņemto informāciju:

Raksta foto
Foto: Sorainen

Tātad, ja Jūsu pakalpojums pārsūta, glabā vai atspoguļo trešo personu saturu, piemēram, dod iespēju glabāt informāciju, sniegt komentārus vai tiešsaistes platformā piedāvā patērētājiem iespēju noslēgt distances līgumu ar tirgotājiem, tad uz Jūsu pakalpojumu var attiekties Digitālo pakalpojumu aktā minētās prasības.

Kādus pienākumus paredz Digitālo pakalpojumu akts?

Digitālo pakalpojumu akts pakalpojumu sniedzējiem paredz dažādus pienākumus un prasības, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma sniedzēja veidu un lielumu:

Raksta foto
Foto: Sorainen

* DPA 15. pantu, 20. - 28. pantu (izņemot 24. panta 3. punktu) – nepiemēro mikrouzņēmumiem vai maziem uzņēmumiem (mazāk nekā 50 darbinieku un apgrozījums līdz 10 milj. eiro), ja vien tie nav VLOP vai VLOSE.

** DPA 30. – 32. pants – nepiemēro tiešsaistes platformām, kas apkalpo tikai mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, ja vien tie nav VLOP vai VLOSE.

*** VLOP – lielās tiešsaistes platformas, piemēram, Amazon Store, Booking.com, Linkedin, Youtube, Alibaba Aliexpress un VLOSE – lielās meklētājprogrammas, piemēram, Bing un Google Search (apstiprina EK).

Piemēri – pienākumi, kas attiecas uz visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no to veida vai izmēra:

  • Pienākums vērsties pret nelikumīgu saturu

Nelikumīga satura (tādas informācijas, kura neatbilst ES vai dalībvalsts tiesību aktiem) apkarošana paredz pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, t.i., nodrošināt iespēju pēc tiesiska iestāžu pieprasījuma dzēst nelikumīgu saturu vai sniegt informāciju par satura ievietotāju.

  • Pienākums nodibināt vienotu kontaktpunktu

Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums publiski norādīt vienotu kontaktpunktu, caur kuru gan atbildīgajām iestādēm, gan lietotājiem būs iespējams sazināties ar pakalpojumu sniedzēju. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem, kas nav reģistrēti ES, jāieceļ juridiskais pārstāvis ES, kas saņemtu un izpildītu ar Digitālo pakalpojumu aktu saistītos lēmumus.

  • Pienākums atjaunot pakalpojumu lietošanas noteikumus

Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums lietotājiem viegli pieejamā un saprotamā valodā lietošanas noteikumos norādīt to, kādi ir pakalpojuma saņemšanas ierobežojumi, ja pakalpojumu saņēmējs nesniedz kādu informāciju; kādā veidā notiek lietotāja sniegtā satura moderācija, kā arī iekšējo sūdzību izskatīšanas procedūra.

Minētie ir tikai piemēri no DPA ieviestajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. DPA paredz papildu prasības vidējiem un lieliem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiešsaistes platformām, neatkarīgi no to lieluma.

Kādas ir sekas, ja atbilstība Digitālo pakalpojumu aktam netiek nodrošināta?

Par regulā noteikto pienākumu un prasību neizpildi, Eiropas komisija vai kompetentā iestāde var piemērot naudas sodu līdz pat 6% no pakalpojuma sniedzēja pasaules gada apgrozījuma. Kompetentā iestāde Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Sods ir būtisks, taču PTAC savā 2023. gada 13. decembra konferencē par DPA apstiprināja, ka piemēros “Konsultē vispirms” principu. Proti, ja pārkāpums nebūs radījis kādu būtisku kaitējumu lietotājiem, PTAC dos iespēju kļūdu labot, un sodu piemēros atkārtota pārkāpuma gadījumā. Tāpat, lai varētu sekot līdzi DPA prasību izpildei, PTAC plāno pieņemt 5 jaunus darbiniekus.

Jāņem vērā, ka, lai PTAC varētu pārbaudīt DPA prasību izpildi un piemērot sodu, ir jāsagaida, kad tiks pieņemti Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, kas noteiks PTAC kā DPA kompetento iestādi, kā arī noteikts PTAC funkcijas un kompetenci. Šobrīd šie grozījumi vēl atrodas izstrādes procesā, t.i., likumprojekts ir apstiprināts Ministru kabinetā un tiek gatavots iesniegšanai Saeimā.

Kā rīkoties tālāk? 4 soļi

Lai noskaidrotu, vai un cik tālu DPA attiecas uz Jūsu piedāvāto pakalpojumu, lūk, 4 soļi, kas jāveic pašiem vai, iespējams, ar jurista palīdzību:

Raksta foto
Foto: Sorainen
Svarīgākais
Uz augšu