Šķiet, visi pēdējo dienu laikā redzējuši ziņu par Alekseja Navaļnija nāvi. Tā ir kļuvusi par galveno pasaules lielākajos plašsaziņas līdzekļos. Gandrīz visi Rietumvalstu līderi un politiķi ir izteikušies par šo notikumu. Miljoni visā pasaulē ir izteikuši līdzjūtību opozicionāra ģimenei. Viņš pēdējos trīs gadus pavadīja cietumā, kur bija gandrīz pilnībā izolēts no ārpasaules, un pēc vairāku ekspertu un parasto cilvēku domām, viņam arī bija lemts beigt dzīvi ieslodzījumā. Navaļnija agrākos un pašreizējos politiskos uzskatus daudzi demokrātiski cilvēki uztvēra ar skepsi un pat nosodījumu. Tad kāpēc viņa nāve izraisīja tik plašu, sēru pilnu reakciju?

Kodolvalsts divas reizes mēģināja viņu noindēt ar ķīmisku kaujas vielu, vienreiz tas gandrīz izdevās, vairākkārt sodīja, liedza piedalīties vēlēšanās, apcietināja brāli un daudzus atbalstītājus, aizliedza nodarboties ar politiku, uz gadu desmitiem ieslodzīja vienā no stingrākā režīma kolonijām, pamatojoties uz safabricētām lietām, bieži iemetot izolatorā.

Bet viņš mīļi apsveic savu sievu Valentīna dienā un pēdējā sēdē joko ar tiesnesi.

Šajā ziņā Navaļnijs ir viss, kas nav un nekad nebūs Putins. Pirmais ir drosmīgs, principiāls, godprātīgs, strādīgs, harismātisks, atklāts politiķis. Otrais ir gļēvs, noslēgts, skaudīgs, slapstīga kode pelēkā žaketē, kuram neticamas sakritības un veiksmes dēļ izdevies tikt pie varas.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X