Pašvaldībām nevienojoties par Garkalnes pagasta sadalīšanu, novadu robežas paliks nemainīgas

Vēstulē uzsvērts, ka tikai abu iesaistīto pašvaldību pozitīvs lēmums esot priekšnosacījums tam, lai tiktu veiktas tālākas procesuālās darbības saistībā ar novadu teritoriju robežu grozīšanu. Ja kāda no uzdevuma izpildē iesaistītajām pašvaldībām nepiekrīt savas administratīvās teritorijas robežu grozīšanai, tad robežu grozīšana nenotiek.

Atbildes vēstulē arī noraidīts Tiesībsarga biroja ierosinājums grozīt Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumus, norādot, ka jau pašlaik normatīvi ļauj pašvaldībām rīkoties un apstiprināt Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu.

Kā ziņots, Ropažu novada dome nolēma nodot Ādažu novadam Baltezera ciemu un vēl atsevišķas vietas, kas ļautu veiksmīgāk apsaimniekot, attīstīt un uzturēt teritorijas, piemēram, Ādažu novadam plānots nodot ciema "Mārsili" attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Savukārt agrākie reformu plāni paredzēja plašāku teritoriju pievienošanu Ādažiem, un to sagaida arī daļa Garkalnes iedzīvotāju.

Savulaik administratīvi teritoriālās reformas plāni paredzēja Ādažu novadam pievienot lielāku bijušā Garkalnes novada daļu - līdz pat Vidzemes šosejai.

Ādažu domes pārstāvis ieprikš Saeimas komisiju informēja, ka pašvaldība saņēmusi tikai karti ar izmaiņām novadu robežās. Neesot saņemts ne Garkalnes pagasta sadalīšanas sociālekonomiskais pamatojums, ne pārmaiņu izvērtējums, ne lēmuma pieņemšanas skaidrojums.

Tādēļ Ādažu domes esot lūgusi skaidrojumu gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan Saeimas Juridiskajam birojam.