Rīgas Dzemdību nams noraida veselības ministra apgalvojumus

Viņa skaidro, ka Veselības ministrijas (VM) vēstulē minētais pārmetums par neatbilstību mūsdienu prasībām nav viennozīmīgi traktējams jēdziens. Mūsdienīgas aprūpes būtiska komponente ir ne tikai augsta līmeņa tehnoloģiju pieejamība, kas ir tikai papildu diagnostiskā metode, bet arī personāla kompetence, klīniskā domāšana, profesionālā pieredze, kā arī vienots komandas darbs un nemitīga personāla kompetenču pilnveide.

Markova uzsver, ka Rīgas Dzemdību nama kolektīvs ir par cieņpilnu, katra veselības aprūpes sistēmas dalībnieka intereses respektējošu dialogu, kura centrā ir pacients un ģimene, un iespējami labākais ārstniecības rezultāts.

"Mēs novērtējam konstruktīvu, profesionālu un koleģiālu sadarbību ar Latvijas ārstniecības iestādēm, tostarp un īpaši - ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS)," norāda Markova.

Rīgas Dzemdību nams uzskata, ka ārstniecības iestādēm ir savā starpā jāsadarbojas, nevis jākonkurē, jo visi ir vienas komandas dalībnieki, kur būtisks un cienījams ir katra ieguldījums, tādēļ šajā, jau tā augsta stresa laikā, nav pieļaujama nepārdomāta, spriedzi veicinoša rīcība, uzskata Markova.

Rīgas Dzemdību nams vērš uzmanību, ka no VM nav saņēmis nevienu informācijas pieprasījumu, lai varētu izvērtēt Dzemdību nama darbības rādītājus. "Šāda attieksme rada neizpratni," atzīst valdes priekšsēdētāja.

Rīgas Dzemdību namā vidēji gadā ap 65% pacienšu ir Rīgas reģiona iedzīvotājas. Ap 60% no visām Rīgas un Pierīgas reģiona dzemdībām notiek Dzemdību namā, tomēr arī pārējo reģionu iedzīvotājām ir vienlīdzīgas iespējas saņemt pakalpojumus Dzemdību namā - gan medicīnisku indikāciju dēļ, gan pēc pašu vēlēšanās.

Detalizēti analizējot pēdējo trīs gadu rehospitalizēto un pārvesto pacientu medicīnisko dokumentāciju, informācija liecina, ka, piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumi veikti divos līdz astoņos gadījumos gadā uz RAKUS pārvestajām nedēļniecēm, secināts Rīgas Dzemdību nama atbildē Rīgas domes Labklājības departamentam.

Dzemdību nams norāda, ka atbilstoši valsts veselības aprūpes politikas pamatnostādņu virzieniem par slimnīcu sadarbības tīklu veidošanu un racionālu finanšu līdzekļu plānojumu Dzemdību namā ir plānotas investīcijas tehnoloģijās un cilvēkresursos.

Tehnoloģiju pielietojuma apkopojums skaidri apliecina, ka šādai noslodzei iegādāt dārgas, proti, vairāk nekā miljonu eiro vērtas tehnoloģijas un algot speciālistus diennakts režīmā nebūtu pārdomāts lēmums, turklāt ne no Veselības ministrijas, ne valsts galvenās speciālistes dzemdniecībā un ginekoloģijā nekad nav saņemtas pat mazākās norādes apsvērt šādu tehnoloģiju iegādi.

Kā vēstīts, vēstulē veselības ministrs norāda uz problēmām saistībā ar "Rīgas Dzemdību nama" pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.

VM aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgas Dzemdību nams nodrošina Latvijas apstākļiem izcilu terciārā līmeņa palīdzību jaundzimušo aprūpē, un Latvijas mērogā tā ir jaundzimušajiem piedzimšanai visdrošākā vieta.

Tomēr attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi ministrijā uzskata, ka Rīgas Dzemdību nama specializācija esot pārāk šaura, jo "mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas, tai skaitā augsta līmeņa intensīvās terapijas nodaļas iespējas ar iespējamu nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un iespēju pacientam sniegt orgānu aizstājterapijas un atbalsta funkcijas, diagnostikas tehnoloģiju pieejamību diennakts režīmā, kā arī apmācītu medicīnas personālu, kam ir pieredze neikdienišķu situāciju risināšanā".

VM atzīmē, ka šobrīd sarežģījumu gadījumos no Rīgas Dzemdību nama uz RAKUS tiek pārvestas nedēļnieces pēc dzemdībām. Atsevišķās situācijās tas esot izšķirošs faktors pacientes dzīvībai.

VM skaidroja, ka tā vērsusies pie Rīgas pašvaldības nolūkā noskaidrot viedokli par Rīgas 2.slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama stacionāro pakalpojumu attīstību un pārstrukturēšanu šajās ārstniecības iestādēs.