Ir pagājušas divas nedēļas, kopš vairākās Latvijas pilsētās norisinājās lauksaimnieku rīkotā protesta akcija. Ir izvirzītas piecas prasības, kuru neizpildes gadījumā ar traktoriem ir solīts doties arī uz Rīgu. Raidījumā "Pulss" ar biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvi Valteru Zelču un meža īpašnieku kooperatīva "Mežsaimnieks" valdes locekli Andi Malēju pārrunāja, kuru prasību izpilde virzās uz priekšu, kuras īsti netiek kustinātas un sagādā raizes arī mežsaimniekiem, kā arī to, vai lauksaimnieki ar traktoriem tomēr mēros ceļu uz Rīgu.

Jāmaksā kredīts par zemi, kuru dabas lieguma dēļ nedrīkst izmantot

Lauksaimnieku prasību piektais punkts – "Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem" – līdz šim publiski ir mazāk iztirzāts. Taču tas ir problēmjautājums, kurš lielas raizes sagādā arī mežsaimniekiem. Turklāt pietiekami lielas, lai apsvērtu domu par pievienošanos lauksaimniekiem protestos.

Abi sarunas dalībnieki uzsver, ka ne lauksaimnieki, ne mežsaimnieki nav pret dabas liegumiem, lai tiešām aizsargātu dabas vērtības, bet problēmas ir saistītas ar to, ka šādu liegumu pēkšņas uzlikšanas finansiālā ietekme ir jāiznes šo zemju īpašniekiem. Turklāt nereti attiecīgie īpašumi, kurus pēc lieguma noteikšanas vairs nevar apstrādāt, ir iegādāti kredītā.

Zelčs arī min gadījumu, kad kādam lauksaimniekam varētu nākties zaudēt trešo daļu no savām kredītā iegādātajām platībām, kurās turklāt nupat ieguldīti līdzekļi meliorācijas sakārtošanā, ja tiktu paplašināts Ķemeru nacionālā parka zonējums.

"Pretī tam nesekotu ne 2000, ne 1000 eiro kompensācija par hektāru vai kaut kāda potenciāla zemes izpirkšana. To varētu salīdzināt pat ar zemes nacionalizāciju. Tā it kā ir tā paša saimnieka zeme, bet brīvība izmantot zemi pēc saviem ieskatiem ir tik ļoti ierobežota, ka faktiski tur vienīgais saimnieka pienākums ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli un maksājumu bankai," atzīst "Zemnieku saeimas" pārstāvis.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X