/nginx/o/2024/02/22/15903400t1hfdbc.png)
/nginx/o/2020/11/13/13474785t1hecd1.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
2022. gada 24. februāris, kad Ukrainā no Krievijas iesoļoja simtiem tūkstošu liels karaspēks, iezīmēja milzīga ģeopolitiskā satricinājuma sākumu. Jau divus gadus Eiropa saskaras ar nežēlīgo realitāti, ko nes lielākais agresijas karš, kādu kontinents piedzīvojis kopš Otrā pasaules kara, un redz, kā tiek plaši pastrādātas šausminošas zvērības.
Tas, ko dara Krievija, ir klasisks piemērs imperiālajai un koloniālajai agresijai pēc deviņpadsmitā gadsimta parauga. Ukrainu piemeklē tāds pats nežēlīgs liktenis, kādu daudzas citas valstis ir cietušas pagātnē. Krievijai šā kara iemesls nekad nav bijis saistīts ar Ukrainas neitralitāti, NATO paplašināšanos, krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību vai citiem safabricētajiem aizbildinājumiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atkārtoti apgalvojis, ka Ukraina nemaz neesot valsts un ka Ukrainas identitāte esot mākslīgi radīta.