Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plāno iztaujāt veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) par iecerēm būtiski reformēt vairāku Rīgas veselības iestāžu darbību, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Deputāti izvaicās Abu Meri par vērienīgajām reformām Rīgas veselības iestādēs
Veselības ministrija (VM) un Abu Meri ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām.
Vaicāts par šo ministra iniciatīvu, Bērziņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veselības ministrs jau iepriekš bija pieteicies ierasties uz Sociālo lietu komisijas sēdi provizoriski februāra beigās un marta sākumā, kad viņu varētu izvaicāt arī par šiem jautājumiem. Deputātiem vēl esot jāiepazīstas ar Abu Meri iecerēm.
Komisijas vadītājs atzīmēja, ka pašlaik vārds "reformas" jau ir ieguvušas negatīvu pieskaņu, tāpēc izmaiņas būtu jāveic tad, ja ir zināmi konkrēti uzlabojumi pacientiem un mediķiem.
Saeimas politiķis arī vērsa uzmanība, ka pašlaik neesot skaidra redzējuma par visu valstī esošo medicīnas iestāžu darbības uzlabošanu. Ik pa laikam aktualizējas jautājums par kādu atsevišķas iestādes darbību, piemēram, nesen tika runāts par Daugavpils slimnīcas finanšu problēmām, atzīmēja Bērziņš.
Par Abu Meri piedāvātajām izmaiņām sīkāk varētu spriest arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, piebilda politiķis.
Kā ziņots, vēstulē Rīgas pašvaldībai veselības ministrs Abu Meri paudis, ka esot apņēmies veikt "nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā", lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga.
Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem esot efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Ministrs norāda, ka Rīgā stacionāros traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumus nodrošina trīs stacionārās ārstniecības iestādes - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un Rīgas 2.slimnīca, kas nodrošina rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan terciāra līmeņa, gan sekundāra līmeņa neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību.
Viņa ieskatā, valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un RAKUS.
Vēstulē ministrs arī norāda uz problēmām saistībā ar "Rīgas Dzemdību nama" pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.
Veselības ministrija (VM) aģentūrai LETA reformas piedāvājumu skaidroja ar to, ka traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti prasot "kompleksu ārstēšanas pieeju, nodrošinot ātru un efektīvu diagnostiku, ārstēšanu un atbilstošu specializāciju, kā arī agrīnu rehabilitāciju". Ministrijas skatījumā, traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu nodrošināšana PSKUS un RAKUS ļaušot nodrošināt uz pacientiem vērstu starpdisciplināru pieeju, kā arī multidisciplināras komandas iesaisti stacionārā ārstēšanas procesā.
Šobrīd vēl notiekot diskusijas par iespējamajām izmaiņām, taču VM sola, ka ne 2.slimnīca, ne arī TOS netiks slēgtas, taču, iespējams, tās varot tikt pārprofilētas, attīstot tajās citus pakalpojumus. Pastāv iespēja, ka, piemēram, 2.slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumi tiktu pārcelti uz PSKUS, bet TOS pakalpojumi uz RAKUS, tādējādi "nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību abos Daugavas krastos". Šie medicīniskie pakalpojumi gan jau tagad tiek nodrošināti "abos Daugavas krastos", tikai citās slimnīcās, kas jau vēsturiski specializējušās traumatoloģijā.
Vēstulē ministrs arī norāda uz problēmām saistībā ar "Rīgas Dzemdību nama" pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.
VM aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgas Dzemdību nams nodrošina Latvijas apstākļiem izcilu terciārā līmeņa palīdzību jaundzimušo aprūpē un Latvijas mērogā tā ir jaundzimušajiem piedzimšanai visdrošākā vieta.
Tomēr attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi ministrijā uzskata, ka Rīgas Dzemdību nama specializācija esot pārāk šaura, jo "mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas, tai skaitā augsta līmeņa intensīvās terapijas nodaļas iespējas ar iespējamu nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un iespēju pacientam sniegt orgānu aizstājterapijas un atbalsta funkcijas, diagnostikas tehnoloģiju pieejamību diennakts režīmā, kā arī apmācītu medicīnas personālu, kam ir pieredze neikdienišķu situāciju risināšanā".
VM atzīmē, ka šobrīd sarežģījumu gadījumos no Rīgas Dzemdību nama uz RAKUS tiek pārvestas nedēļnieces pēc dzemdībām. Atsevišķās situācijās tas esot izšķirošs faktors pacientes dzīvībai.
Ministrija potenciāli atņemto pakalpojumu vietā Rīgas pašvaldības slimnīcām iesaka nodarboties ar ambulatoro aprūpi un sniegt aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām, veidojot hronisko pacientu aprūpes slimnīcas. Pieprasījums pēc tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā aprūpe, hronisko pacientu aprūpe, terapija, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija ilgtermiņā tikai palielināsies, pašvaldību pamāca ministrija.
Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis gan paudis, ka neredz iespēju pārvietot vai pievienot iestādi PSKUS, taču atbalsta traumatoloģijas nodaļas izveidi tajā.
Rīgas Dzemdību nams no savas puses noraidījis veselības ministra apgalvojumus par tā neatbilstību mūsdienu prasībām.