Valsts prezidents pieļauj Eiropas Savienības līmeņa diskusiju par Krievijas prezidenta "vēlēšanu" rezultātu neatzīšanu

Viņš sacīja, ka Latvijas pozīciju šajā jautājumā noteiks Latvijas valdība un diskusija ES līmenī. Prezidents atgādināja, ka savulaik lēmums par Baltkrievijā notikušo prezidentu vēlēšanu rezultātu neatzīšanu bija kopīgs bloka dalībvalstu starpā.

"Mēs visi labi saprotam, ka nekādas brīvas izvēles nav. Tāpat mēs redzam, ka pat tie kandidāti, kas pauž no [Vladimira] Putina atšķirīgu viedokli, netiek pielaisti pie vēlēšanām. Man personīgi atzīt šīs vēlēšanas par leģitīmām un godīgām ir grūti, bet Latvijas nostāju definē Latvijas valdība," sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs atzīmēja, ka viens no pretargumentiem varētu būt uzskats, ka ir jāatstāj kaut kādi sakaru kanāli ar Krieviju. Viņaprāt, Latvijā situācija nav tik sarežģīta, jo no 2023.gada pavasara Baltijas valstīm vairs nav diplomātiskās pārstāvniecības vēstnieku līmenī, līdz ar to arī nebūs dilemma par akreditācijas vēstuļu iesniegšanu vai saņemšanu, kā tas varētu būt ar citām valstīm.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.