Eiropas Savienība piemēro sankcijas par tiesiskuma graušanu Moldovā

"Melnajā sarakstā" iekļautajiem iesaldēti ES esošie aktīvi un aizliegts ieceļot ES.

"Moldova ir viena no valstīm, ko visvairāk skārušas Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā sekas. Novērojami nopietni, pastiprināti un nepārtraukti mēģinājumi destabilizēt valsti," paziņojumā presei norādīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības Žuzeps Borels.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā jautājums par Moldovas drošību bijis sevišķi aktuāls ES darba kārtībā. Moldova vēlas iestāties Eiropas Savienībā, bet tās separātiskajā Piedņestras reģionā joprojām atrodas Krievijas karaspēks. Moldovā ir arī liela krievvalodīgo minoritāte.

Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā.

ES šodien publicētajā sankciju sarakstā iekļauts Krievijas Federālā drošības dienesta augsta ranga darbinieks Dmitrijs Miļjutins un organizācija "Scutul Poporului" (rumāņu valodā "Tautas vairogs") un tās vadītājs. Sankciju sarakstā ir iekļauts arī politiķis Viktors Petrovs, kuru ES apsūdz "vardarbības un baiļu kurināšanā", kā arī divi mediju darbinieki, kuri apsūdzēti dezinformācijas izplatīšanā "ar mērķi destabilizēt konstitucionālo kārtību" un "graut demokrātisko politisko procesu" Moldovā.

Sankcijas piemērotas arī Marijai Albotai, kas, kā apgalvo ES, ir saistīta ar banku krāpšanas skandālu, kura rezultātā no Moldovas banku sistēmas pazuda miljards ASV dolāru.