Pērn augustā vētrā cietušajiem lauksaimniekiem varētu izmaksāt līdz 1,3 miljoniem eiro

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Kopumā LAD saņēma 337 ziņojumus par cietušo platību 19 046 hektāru apmērā. No šīs platības 95% ir graudaugi, pākšaugi un eļļas augi, kurus varēja apdrošināt. Turklāt valsts piedāvāja iespēju saņemt kompensāciju 50% apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi.

Vienlaikus no kopējās cietušās platības 51% jeb 9796 hektāri bija apdrošināti, bet 49% jeb 9250 hektāru nebija apdrošināti. Tostarp 10% jeb 905 hektārus neapdrošināto platību aizņem augļi, ogulāji, dārzeņi un zālāji, bet 90% jeb 8346 hektārus - graudaugi, tauriņzieži un eļļas augi. Tieši mazās saimniecības nav apdrošinājušas savus kultūraugu sējumus.

Ņemot vērā LAD apzinātos krusas un negaisa postījumus un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdarītos aprēķinus, kopējais zaudējums lauksaimniekiem veido 7,959 miljonus eiro.

ZM ieskatā, lai nedegradētu valsts ieviesto apdrošināšanas sistēmu un veicinātu kultūraugu sējumu platību apdrošināšanu, valsts atbalsts būtu jānovirza tām saimniecībām, kuru pieteiktās cietušās platības veido vismaz 90% no deklarētās platības, kā arī par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt. Pēc LLKC veiktajiem kritērijiem, šādu platību kopējais zaudējumu apmērs veido 1,33 miljonus eiro.

Ministrijā norāda, ja netiks piešķirts atbalsts 2023.gada 7.augusta krusas un negaisa skartajiem lauksaimniekiem, kas sniedza paziņojumu LAD par nodarītajiem postījumiem, pastāv draudi, ka daudzi uzņēmumi varētu pārtraukt savu darbību. Savukārt likvidējoties saimniecībām, samazināsies nodarbinātība lauku reģionos.

Jau ziņots, ka pērn 7.augustā Latviju šķērsoja aukstā gaisa fronte, līdz ar to siltajā un mitrajā gaisa masā veidojās spēcīgi negaisa mākoņi, kas sev līdzi nesa ekstremāli stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Zemgali un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nodarot Dobeles novadā.

Novembrī vētrā cietušie lauksaimnieki tikās ar ZM pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus saimniecību stabilizēšanai pēc vētras.