Noskaties ⟩ Pat apsūdzība bruņota konflikta finansēšanas atbalstīšanā netraucē turpināt izplatīt Krievijas propagandu (4)

Bijušā Rīgas domnieka Igora Kuzmuka gadījums rāda, ka pat apsūdzības Ukrainā notiekošā bruņota konflikta finansēšanas atbalstīšanā viņam nav bijis šķērslis turpināt izplatīt prokremlisku propagandu. Viņš pats Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” savu darbību dēvē par “lasītāju iepazīstināšanu ar dažādiem viedokļiem”.

Igors Kuzmuks ir bijušais Rīgas domes deputāts, kurš arī uz šo sasaukumu neveiksmīgi kandidēja no “Saskaņas”, no kuras šobrīd jau ir izslēgts. Pirms nepilniem diviem gadiem viņu mājās aizturēja Valsts drošības dienests (VDD), jo savā kanālā ziņojumu apmaiņas vietnē “Telegram” Kuzmuks bija pārpublicējis Krievijas daļēji okupētā Zaporižjas apgabala pašpasludinātā “militāri-civilās administrācijas” padomes locekļa Vladimira Rogova ielikto paziņojumu un video.

Ar lozungu “Krievs, palīdzi krievam!” Rogovs aicināja vākt līdzekļus, lai nodrošinātu dažādas mantas Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem. Bez dažādām medicīnas precēm sarakstā bija arī radiostacijas, termokameras un nakts redzamības ierīces.

Klāt bija pielikts arī video, kurā Rogovs okupantu karavīriem nodod par iepriekš savākto naudu nopirktos dronus, paužot: “Liels paldies jums, ka jūs atbrīvojat mūsu dzimto zemi no narkomānu un nacistu varas, kas nogalina gan mierīgos iedzīvotājus, gan iznīcina infrastruktūru! Un dievs dod, lai tas palīdz mums kaut par mazu solīti padarīt tuvāku mūsu kopīgo uzvaru.”

Kuzmuks, kurš šobrīd ir tehniskais darbinieks Rīgas Vingrošanas skolā, apgalvo, ka, pārpublicējot šo ierakstu un video, esot vienkārši sniedzis informāciju sava “Telegram” kanāla lasītājiem. Lai gan ieraksta beigās ir norādīti maksājumu rekvizīti, Kuzmuks apgalvo, ka nav aicinājis ziedot Ukrainas okupantiem:

“Tagad ļoti daudz ziņas “Telegram” kanālos, kur izvieto nogalē [nobeigumā] – ļoti daudz tādas situācijas, kad tas notiek – izvieto nogalē kādus bankas rekvizītus, kartītes rekvizītus, ja. Un tā ir normāla prakse “Telegram” kanālā. Un no savas puses es neaicināju nevienu cilvēku darīt tā vai tā. Tur bija tikai informācijas sižets.”

Pirmās instance tiesa Kuzmuku ir attaisnojusi. No mediju publikācijām izriet, ka tiesas skatījumā prokuratūra apsūdzējusi bijušo politiķi pēc nepareiza panta – par bruņota konflikta finansēšanas atbalstīšanu. Ja apsūdzība būtu bijusi par netiešu līdzekļu vākšanu, spriedums būtu notiesājošs. Prokuratūra jau paziņojusi, ka pēc pilnā sprieduma saņemšanas to pārsūdzēs.

Tikmēr Kuzmuks savā “Telegram” kanālā turpina pārpublicēt dažādākos Kremļa naratīvus. Kanālus, kuru ziņas naski, pat pa vairākiem simtiem dienā pavairo bijušais politiķis, uztur gan Krievijas valsts iestādes, piemēram, Aizsardzības un Ārlietu ministrija, gan tā dēvētie vojenkori jeb kara korespondenti, gan propagandisti, kā Vladimirs Solovjovs, Olga Skabejeva un Margarita Simonjana, gan okupantu kolaboranti Ukrainā, piemēram, ar Putina rīkojumu par tā dēvētās Doneckas Tautas Republikas galvu ieceltais Deniss Pušiļins.

Vaicāts, kā skaidro to, ka viņa izplatītais saturs sakrīt ar Kremļa naratīviem, Kuzmuks attrauc: “A kas tas ir – Kremļa naratīvs? Jūs varat novērtēt, ko nozīmē, kādā likumā ir “Kremļa naratīvs”? Ir dažādas tādas lietas, kā, piemēram, arī prokurors teica – “Kremļa naratīvs”. Nu paklau, nu kāds Kremļa naratīvs? Nu parādiet man, kur ir skaidri aprakstīts, ka Kremļa naratīvs – tas ir pārkāpums, un kas tas ir. Nu?” Kuzmuks arī apgalvo, ka vienmēr domā, ko pārpublicē, jo viņam neesot vajadzīgi pārmetumi jaunos likumpārkāpumos.

Izplata dezinformāciju 

Tomēr vēl pirms nedēļas tviterī jeb “X” Kuzmuks kā apgalvojumu ierakstīja, ka “France24” televīzijas kanāls esot sociālajā tīklā paziņojis: Ukrainas varas iestādes gribējušas veikt atentātu pret Francijas prezidentu Emanuelu Makronu viņa Kijivas vizītes laikā, bet atbildību novelt uz Krieviju. Šai viltus ziņai kājas aug no “deepfake” jeb dziļviltojuma video, ko izplatīja Krievijas kanāli, savukārt paši “France24” vairākkārt uzsvēra, ka tas nav viņu sižets, bet gan manipulācija.

Lai gan Kuzmuks vēlāk šo ziņu no tvitera izdzēsa, viņš joprojām neuzskata, ka tās ielikšana pierādītu viņa lomu Krievijas medijos sakasītas propagandas nekritiskā izplatīšanā: “Jūs varat paši palasīt visu, kas notiek internetā, un tur ir no dažādām valstīm informācija, ka tas bija. (..) Dažādos informācijas kanālos tur parādīja, ka bija. Bet, protams, man ir arī šaubas, tāpēc es padomāju, ka labāk es šo informāciju... [izdzēsīšu].” Vaicāts, vai tiešām tās bija tikai šaubas vai arī tomēr viņš nobijās, ka šī ir absolūti nepatiesa informācija, par kuras izplatīšanu varētu draudēt atbildība, Kuzmuks atbild:esot redzējis videosižetu un padomājis – kāpēc gan tam neticēt?

Tomēr ir dažas lietas, par kurām Kuzmuks savos spriedumos ir krietni piesardzīgāks. Vaicāts, kas notika Ukrainas pilsētā Bučā – tur Krievijas bruņoto spēku pastrādāto starptautiskās organizācijas ir klasificējušas kā kara noziegumus –, Kuzmuks atbild:

“Es nezinu, es tur nebiju. Es tur nebiju! (..) Es pārpublicēju tikai ziņas. Tikai dažādas ziņas no dažādām valstīm – ne vairāk, ne mazāk. Nekādas simpātijas man ne pret vienu nav.”

Uz jautājumu, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kura aresta orderi par bērnu nelikumīgu deportāciju no Ukrainā okupētajām teritorijām uz Krieviju pērn izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa, viņaprāt, ir kara noziedznieks, Kuzmuks sāk klāstīt:

“Stiprs cilvēks noteikti. Ja Latvijā būtu kaut kāds līdzīgs stiprs cilvēks, stiprs prezidents, Latvijā arī būtu ne tik slikti.”

Kuzmuks savā “Telegram” izplatījis arī raidījumus, ko Satversmes aizsardzības birojs savā gada pārskatā sauc par Krievijas masu mediju veiktām specifiskām pret Latviju un Latvijas augstākajām amatpersonām vērstām dezinformācijas kampaņām – proti, skandalozās Marijas Butinas vadītiem meliem un naida pilniem raidījumiem par bijušo valsts prezidentu Egilu Levitu un tagadējo - Edgaru Rinkēviču, un premjeri Eviku Siliņu (JV).

SAB direktors Egils Zviedris intervijā “de facto” norādīja: “Sabiedrības viedokļa ietekmēšana, dezinformācijas kampaņas, kādas provokācijas, kiberuzbrukumi. Tie ir tie pamatinstrumenti, kurus izmanto Krievija. (..) Mēs redzējām šāda veida aktivitāšu apsīkumu no Krievijas puses attiecībā ne tikai uz Latviju, bet arī, teiksim, uz reģionu vai Eiropas Savienību kopumā. Tad šobrīd jau kādu laiku mēs redzam, ka šīs aktivitātes ir atjaunojušās pietiekami tādā lielā skaitā un sistemātiski.”

Tikmēr VDD rakstiskās atbildēs “de facto” norāda, ka pastāvīgi seko norisēm informatīvajā telpā, lai konstatētu potenciālus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm:

Prokuratūras un tiesu darbu un nolēmumus VDD atturas komentēt, tāpēc tieši par Kuzmuku iestāde plašāk neko neizsakās.

Tomēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) atzīst: tas, ka pret kādu personu jau ir ierosināta un pat tiesai nodota kāda lieta, nenozīmē, ka drošības dienesti var par viņu aizmirst: “Ļoti ceru, ka prokuratūra pārsūdzēs šo lēmumu [Kuzmuka lietā], bet tas neatceļ to, ka cilvēks, arī neskatoties uz sāktu kriminālprocesu un tiesas sēdēm, ir turpinājis. Protams, viņš to centies darīt uzmanīgi, tātad – repostojot, pārpublicējot. Bet, paskatoties retrospektīvā, ko es gribu teikt un ko, visticamāk, jūsu raidījums ir ievērojis, šī ir naidīga attieksme pret Ukrainu un mums, bet labvēlīga Krievijai – agresorvalstij. (..) VDD, visticamāk, pēc šī nesekmīgā tiesas lēmuma jāpieķeras nopietnāk atsevišķām personām, kuras turpina sēt naidu un slavināt agresorvalsti.”

Jāpiebilst, ka par to, kādu saturu Kuzmuks izplata savos sociālajos tīklos, Latvijas Televīzija ziņoja jau pirms pusgada, vēstot par viņa lietas izskatīšanu tiesā. Vai pa šo laiku viņa darbībās VDD nesaskatīja “balansēšanu uz vārda brīvības robežas” vai tās pārkāpšanu, nav skaidrs.