Reālās dzīves "Žokļi". Haizivju problēma ASV pludmalēs

Arturs Mediči kļuva par pirmo cilvēku, kas kļuvis par haizivs upuri Masačūsetsas štatā kopš 1936. gada. Traģiskais negadījums pamatīgi saviļņoja vietējo sabiedrību, liekot uzdot jautājumu: kāpēc šajā piekrastē bīstamie plēsēji tiek manīti aizvien biežāk? Uz to atbildes sniegtas dokumentālajā filmā “Pēc uzbrukuma" (After the Bite), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā.

VIDEO: FILMAS KACEKLIS

Mediči draudzenes brālis Īzaks Roča vēlāk stāstīja, ka Mediči viņam mācījis, kā vizināties ar sērfa dēli, kad pēkšņi uzbruka haizivs.

“Viņš kliedza, un tad es ieraudzīju haizivs asti. Peldēju pie viņa, cik vien ātri spēju. Izvilku viņu krastā, un man bija sērfa dēļa aukla, ko es apsēju viņam ap augšstilbu, lai apturētu asiņošanu,” Roča stāstīja izdevumam “CBS News”.

Viņš arī piebilda, ka krastā Mediči vairs nav kustējies. Mediķi veica atdzīvināšanas pasākumus, tomēr vēlāk Mediči slimnīcā nomira.

Mediči uz ASV bija pārcēlies pirms četriem gadiem un studēja inženierzinātnes. Viņa iecienītāko nodarbju vidū bija sērfošana un citi sporta veidi. Lai arī viņš zināja, ka pastāv iespēja sastapties ar haizivīm, tomēr no tā neesot baidījies. Savai tantei, kura ļoti baidījusies no haizivīm, viņš vien noteicis, ka ar viņu nekas ļauns nenotiks, jo viņš ir supermens.

Kā dokumentālajā filmā uzsver filmas veidotāja Īvija Mēropole, filma nav tikai par šo vienu nāvējošo uzbrukumu. Filma vairāk ir par vietējās sabiedrības reakciju, nevis trilleris vai dramatisks mākslas darbs. Elite uztraucas, ka haizivju uzbrukumu riska palielināšanās sagraus tūrisma un komerciālās zvejniecības ekonomiku. Tikmēr dzīvnieku tiesību aktīvisti priecājas par haizivju un roņu populācijas pieaugumu, kas ir haizivju iecienītākā barība.

“Mums patīk iztēloties, ka, peldoties okeānā, varam būt bezrūpīgi. Okeāns vienmēr kaut kādā veidā ir bijis bīstams. Okeānā mīt daudz savvaļas radību, ar kurām mums nevajadzētu saskarties,” stāstīja Mēropole.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".