"Latvijas zaļais punkts" sāks tekstila izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu

"Latvijas zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,5 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, tostarp apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

Kompānijā uzver, ka, lai arī Eiropas Savienības direktīvās noteikts, ka tekstila izstrādājumu atkritumu šķirošanas sistēmu tās dalībvalstīs jāievieš no 2025.gada, Latvija patlaban ir viena no pirmajām, nosakot sistēmas darbības sākumu pašvaldībās no 2023.gada sākuma, savukārt jau ražotāju atbildības sistēmā - no 2024.gada 1.jūlija.

Jau ziņots, ka "Latvijas zaļais punkts" 2022.gadā strādāja ar 10,442 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa saruka 2,3 reizes - līdz 2,158 miljoniem eiro. Kompānija reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,084 miljoni eiro. "Latvijas zaļais punkts" ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā AS "Eco Baltia".

"Eco Baltia" koncerns pērn deviņos mēnešos strādāja ar 161,142 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, vienlaikus koncerna peļņa saruka vairākkārt - līdz 32 738 eiro.

Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.