Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Vislētākie mājokļi pērn bija nopērkami Latgalē, liecina bankas dati

Foto: Shutterstock

Latvijas "Swedbank" pagājušajā gadā 30% hipotekāro aizdevumu izsniegusi mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā, informē "Swedbank" pārstāvji.

Visvairāk šādu aizdevumu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa bija 65 000 eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz vidēji 79 000 eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 000 eiro, un Kurzeme ar 58 000 eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā - iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 000 eiro.

"Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis norāda, lai arī kopumā pērn aptuveni puse no visiem jaunajiem aizdevumiem izsniegti mājokļu iegādei vai būvei Rīgā un apmēram 20% Pierīgā, tomēr tieši reģionos ir vērojams pieprasījuma kāpums pretstatā nelielam kritumam mājokļu iegādei galvaspilsētas reģionā.

Ņemot vērā piedāvājuma trūkumu, reģionos dominē privātmāju būvniecībai vai renovācija, skaidro Dūcis. "Swedbank" dati liecina, ka 36% no mājokļa kredītiem, kas paredzēti privātmāju būvei, tika izsniegti reģionos.

Dūcis arī pauž uzskatu, ka šis skaits varētu būt lielāks, taču nereti vēlamā aizņēmuma summa neatbilst mājokļa tirgus vērtībai, ko nosaka nekustamā īpašuma vērtējums, tāpēc cilvēki lēmumu atliek. Piemēram, nosakot īpašuma iegādes vai būvniecības vērtību Mārupē, tiek ņemti vērā nesenākie darījumi, un īpašumu vērtība tur ir augsta. Savukārt, ja klients vēlas iegādāties viensētu vai būvēt privātmāju nomaļākā ciematā vai kādā no reģionu pilsētām, tad tur nesenāko darījumu īpatsvars ir mazās un bieži vien mazākā vērtībā, nekā pircējam būtu nepieciešams, lai uzceltu jaunu īpašumu vai to atjaunotu.

"Tā arī bieži rodas "šķēre" starp to, cik būtu nepieciešams mājokļa būvniecībai vai iegādei reģionos un cik banka var iedot kredītā, balstoties uz šo vērtējumu. Tā rezultātā iedzīvotājam ir nepieciešams lielāks pašu ieguldītais kapitāls, kas beigās arī attur no tālākas ieceres realizēšanas," atzīmē Dūcis.

Arī iedzīvotāji norādījuši uz piedāvājuma trūkumu reģionos, liecina "Swedbank" veiktā aptauja. Attiecīgi aptaujā 31% paudis uzskatu, ka ir nepietiekams dzīvokļu piedāvājums tā saucamajos jaunajos projektos reģionos, bet 27% norādījuši uz jaunu privātmāju piedāvājuma nepietiekamību. Savukārt 25% akcentējuši piedāvājuma trūkumu jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā.

"Swedbank" vadošā nekustamā īpašuma vērtētāja Edīte Dirnēna skaidro, lai arī būvniecības izmaksas reģionos ir līdzvērtīgi augstā līmenī kā Rīgā, nekustamā īpašuma tirgus vērtības ne vienmēr atspoguļo šo situāciju. Nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību, galvenokārt tiek izmantota tā saucamā tirgus pieeja. Reālā tirgus situācija rāda, ka pircēji reģionos par jaunuzceltu mājokli nav gatavi maksāt tik augstu cenu, kā to akceptē galvaspilsētā un tās apkārtnē.

Līdz ar to situācijā, kad reģionā jaunuzceltu mājokli nevar pārdot par cenu, kas nosedz reālās būvniecības izmaksas, šādu jaunuzceltu mājokļu tirgus ir mazaktīvs, skaidro Dirnēna. Tas arī veido situāciju ar ierobežotu piedāvājumu konkrētā segmentā. Lai spētu attīstīt konkrētā segmenta attīstību reģionos, būtu nepieciešama valsts atbalsta programma iedzīvotājiem.

Kopumā, vērtējot mājokļu iegādes pieejamību, 59% respondenti to atzinuši kā sliktu, jo īpašumi ir pārāk dārgi. Kā galvenais iemesls, kas cilvēkus attur no dzīvesvietas maiņas, minēta apmierinātība ar pašreizējo dzīvesvietu (56%), bet 39% uzskata, ka pašlaik ir pārāk augstas nekustamo īpašumu cenas. Tajā pašā laikā 23% cilvēku kā galveno šķērsli minējuši augstās aizdevumu procentu likmes.

Aptaujas dati arī liecina, ka 16% cilvēku šogad ir iecerējuši uzlabot dzīves apstākļus, - no tiem 6% plāno sākt privātmājas būvniecību vai renovāciju, bet 4% plāno iegādāties pirmo dzīvokli. Savukārt 14% respondentu lēmumu šajā jautājumā pagaidām nav pieņēmuši.

No respondentiem, kuri šogad plāno iegādāties dzīvokli vai būvēt privātmāju, 31% plāno izdevumus līdz 100 000 eiro, bet 23% plāno ieguldīt līdz 200 000 eiro. Tajā pašā laikā 16% cilvēku uzskata, ka procentu likmes ir sasniegušas augstāko punktu un ir gaidāms to kritums, tāpēc šis gads ir piemērots laiks mājokļa nomaiņai.

Iedzīvotāju aptauja veikta 2024.gada janvārī sadarbībā ar OMD, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu vecumā no 25 līdz 60 gadiem, kuru ienākumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Svarīgākais
Uz augšu