16. februārī soda kolonijā Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā aprāvās Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija dzīve. Lai arī Navaļnija nāve izraisīja starptautiska sašutuma vilni, Kremlim šāda izrēķināšanās ar opozicionāriem nav nekas jauns. Boriss Ņemcovs, Sergejs Magņitskis, Aleksandrs Ļitviņenko, Anna Poļitkovska, Aleksejs Navaļnijs – visi šie režīma kritiķi ir Kremļa upuri, kuru traģiskos likteņus nedrīkst aizmirst.

Boriss Ņemcovs – nogalināts 2015. gada 27. februārī 55 gadu vecumā

"Dzīve Krievijā ir kļuvusi labāka, bet pretīgāka!"

Ņemcovs savas dzīves laikā bijis Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators, Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks, Valsts domes deputāts un enerģētikas ministrs, bet dzīves pēdējos gados bija viens no pazīstamākajiem Kremļa režīma pretiniekiem un Vladimira Putina kritiķiem. Kādreiz viņš pat tika izskatīts kā iespējamais Borisa Jeļcina pēctecis; Jeļcins pats savulaik apliecinājis, ka apsvēra Ņemcovu kā iespējamo politisko pēcteci.

Jāatzīmē, ka Ņemcovs atbalstīja Putinu viņa politiskās karjeras sākumā, tomēr ar laiku kļuva par dedzīgu prezidenta pretinieku. Bijušie Ņemcova politiskie domubiedri uzskata, ka viņa domas neatgriezeniski mainīja 2002. gada ķīlnieku krīze Maskavā, kur drošības spēku operācijas rezultātā dzīvību zaudēja 132 ķīlnieki, kā arī Mihaila Hodorkovska aizturēšana.

Ņemcovs aktīvi atbalstīja "Magņitska likuma" pieņemšanu Eiropas Savienībā un ASV. Tas paredz personisku sankciju ieviešanu pret cilvēkiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem.