Ģenētiski modificētu organismu lietošana pārtikā nerada riskus videi, apgalvo eksperti

Tādējādi, pēc ekspertu teiktā, pēdējo gadu laikā strauji samazinājušās iedzīvotāju bažas saistībā ar ĢMO lietošanu pārtikā.

Kampaņas "Ejam dillēs!" projektu vadītāja Šarlote Lamberte norāda, ka pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca kampaņas "Ejam dillēs!" rīkotajā diskusijā "Ģenētiski modificēti organismi pārtikā un lauksaimniecībā", kurā tika diskutēts par to, kas ir ĢMO, to lietošana pārtikā un to ietekme uz lauksaimniecību un vidi.

Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Komisija veselības un vides aizsardzību uzskata par prioritāti un cenšas nodrošināt, lai ģenētiski modificēta pārtika būtu atļauta tikai tad, ja tai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

Zemkopības ministrijas Veterinārā pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva atzīmē, ka, pēc Eirobarometra datiem, pēdējo deviņu gadu laikā ir strauji samazinājušās iedzīvotāju bažas saistībā ar ĢMO. Ja citus gadus ĢMO aspekts bija viens no būtiskākajiem, izvēloties pārtiku, tad patlaban tas ir krities. Piemēram, 2022.gadā 3% ES iedzīvotāju ĢMO pārtikā minēja kā galveno aspektu, kas viņus satrauc, bet Latvijā 4% iedzīvotāju norādīja ĢMO kā būtiskāko aspektu pārtikas izvēlē.

Aleksejeva informē, ka, pēc ekspertu aplēsēm, pasaulē ir ap 200 miljoniem hektāru, kas apsēti ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem, no tiem aptuveni 99% veido tikai četras kultūras - soja, kas ir 50% no visām platībām, pēc tam seko kukurūza, kokvilna, rapsis un tikai 1% ir augļi un dārzeņi.

Patlaban ES ir smagnēja un sarežģīta likumdošana ĢMO jomā, piemēram, lai saņemtu atļauju viena kultūrauga izplatīšanai tirgū, nerunājot par pašu audzēšanu, dažreiz nepieciešami teju desmit gadi, skaidro Aleksejeva, uzsverot, ka liela uzmanība tiek pievērsta risku novērtēšanai, kas prasa tik ilgu laiku, ka, iespējams, konkrētā kultūrauga izplatīšana tirgū vienkārši kļūst neaktuāla, "tomēr, ja Eiropas institūcijām izdosies vienoties par vienkāršotu regulējumu, domājams, varam sagaidīt, ka tirgū vairāk ienāks ĢMO produkti un notiks arī ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana."

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Nils Rostoks atzīmē, ka neviena konvencionālā kultūra netiek tik rūpīgi pārbaudīta kā ģenētiski modificētie organismi, un to pārbaudes, lielākoties, neparāda pilnīgi nekādus riskus.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" vadošā pētniece ģenētiski modificēto organismu risku novērtēšanā Lelde Grantiņa-Ieviņa norāda, ka ĢMO risku vērtēšanā jāpārbauda, vai izmainīto DNS sekvenču rezultātā augā nav radušies kādi jauni alergēni vai toksīni, jo galvenie potenciālie riski cilvēkam, izmantojot ģenētiski modificētus produktus, ir tieši alergenitāte un toksicitāte, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība un tas tiek rūpīgi pārbaudīts gan pēc sekvencēm, gan pēc alergēnu un toksīnu datubāzēm.

Grantiņa-Ieviņa piebilst, ka, lai arī ES ģenētiski modificēti augi tiek maz audzēti, tomēr transportējot vai pārkraujot tos, pastāv izbēršanas riski. Tāpēc tiek pētīta arī ietekme uz vidi, lai secinātu, vai šādi ĢMO augi dabā nevarēs nekontrolēti izplatīsies.

Kampaņas "Ejam dillēs!" mērķis ir veicināt sabiedrības zināšanas un informētību par ES Kopējās lauksaimniecības politiku, skaidrojot lauku reģionu attīstības nozīmi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku.

Informatīvā kampaņa "Ejam dillēs!" tiek realizēta ar ES līdzfinansējumu.