Atalgojumu plaisa starp sievietēm un vīriešiem: cēloņi un iespējamie risinājumi

Profesijas izvēle

Uzņēmuma “Accenture” veiktais skolēnu pētījums uzrāda, ka stabils un labi apmaksāts darbs ir pirmā vietā profesijas izvēlē gan meitenēm, gan zēniem. Tomēr,

kad pienāk brīdis izvēlēties profesiju, sievietes biežāk dod priekšroku mazāk apmaksātām nozarēm, kamēr zēni – naudīgākām, ko nosaka sabiedrībā valdošie priekšstati par sieviešu un vīriešu profesijām.

Tā kā dzīves ilgums un darba gaitas paliek arvien garākas un ir pieejamas dažādas mūžizglītības un pārkvalifikācijas programmas, sievietēm nebūtu jābaidās arī darba gaitu vidū nomainīt profesiju uz kādu labāk apmaksātu. Piemēram, daudzos tehnoloģiju uzņēmumos sievietes programmētājas ir ļoti pieprasītas, lai veicinātu kopējo uzņēmuma dzimumu līdzsvaru un veicinātu inovācijas.

Zemāk apmaksātas pozīcijas

Sievietes kopumā strādā ne tikai zemāk atalgotās nozarēs, bet arī zemāk apmaksātos amatos. Viens iemesls ir tā sauktie “stikla” griesti jeb mākslīgi traucēkļi un neredzami šķēršļi, kas jāpārvar, un kavē sieviešu piekļuvi vadošiem amatiem.

Otrs iemesls ir saistīts ar sieviešu darba dzīves pārtraukumiem, kas rodas, dodoties bērnu kopšanas atvaļinājumos un neturpinot karjeras attīstību tāpat kā to dara vīrieši. Rezultātā sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājumiem vai nu paliek tajā pašā karjeras līmenī, vai pat nokrīt zemāk.

Stereotipi par dzimumu lomām

Uzņēmumu “Novatore” un “Norstat” 2022. gada pētījuma rādīja, ka dzimumu stereotipi Latvijā ir ļoti iesakņojušies. Lai gan Latvijā sievietes strādā algotos darbos praktiski tikpat cik vīrieši, 41% aptaujāto uzskata, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanā nekā vīriešiem. Savukārt trešdaļa (33%) uzskata, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni un ka vīrieša galvenā loma ir pelnīt naudu (30%) un jāpelna vairāk nekā sievietei (29%).

Eiropas dzimumu līdztiesības institūta (European Institute for Gender Equality) 2023. gada aptauja liecina, ka iepriekš minētie stereotipi atbilst patiesībai. Aptaujā, kurā cilvēki paši izvērtēja savu līdzdalību mājas darbos, bērnu aprūpē un audzināšanā,

sievietes vidēji pavada par 18% vairāk laika mājas darbos un par 46% vairāk bērnu aprūpē un audzināšanā.

Rūpes par mājokli un ģimeni rada papildu nogurumu, jo gan ar māju un bērniem saistīto rūpju plānošana un izpildīšana ir darbs, kas prasa lielu enerģiju, radošumu un stresa noturību, kas nav bezgalīgs nevienam cilvēkam. Labs piemērs ir mana kolēģe, kuras vīram patīk gatavot ēst un kurš pilnībā uzņemas ģimenes pārtikas plānošanu un ēst gatavošanu. Tas viņai ļauj ietaupīt vidēji 2 stundas dienā, kuras viņa lieto sevis pilnveidošanai: kārto jaunākās sertifikācijas, aiziet uz sporta zāli, reizēm ilgāk pastrādā vai kādreiz vienkārši atpūšas. Vai esat padomājušas, ko jūs darītu, ja jums nebūtu jāgatavo ēst?

Nedalīts bērnu kopšanas atvaļinājums

Sievietes ambīcijas un pelnīt spēju ietekmē gan papildus pienākumu slogs ārpus darba laika, gan arī laiks, kas tiek veltīts, ņemot bērnu kopšanas atvaļinājumus pilnā apmērā. Tas ietekmē kopējo izaugsmes un atalgojuma ātrumu.

Ja sieviete ir vienīgais vecāks, kas ņem bērnu kopšanas atvaļinājumu, veidojas dzimumu atalgojuma plaisa. Iemesli var būt dažādi, kāpēc jaunie vecāki izvēlas nedalīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, bet šai izvēlei ir tieša saistība ar sievietes ilgtermiņa finansiālo labbūtību.

Tas labi atspoguļojas ciparos vienkāršotā teorētiskā piemērā. Jauniešu pāris sāk strādāt 20 gadu vecumā ar 1000 eiro bruto algu, strādā līdz 65 gadu vecumam un šim pārim piedzimst 3 bērni 24, 28 un 32 gadu vecumā. Abi strādā vienā profesijā, kurā alga tiek vidēji indeksēta pa 3% gadā un pēc katriem 3 tekoši nostrādātiem gadiem saņem vēl 7% algas pielikumu saistītu ar paaugstinājumu amatā līdz 55 gadiem.

Pieņemot, ka sieviete darbu kavē 12 mēnešus ar katru bērnu, pēc trešā bērna pāra atalgojuma plaisa ir 12%, kas saglabājās līdz darba dzīves beigām un veido gandrīz 200 tūkstošu eiro starpību kopējos ienākumos dzīves laikā. Ja sieviete darbu kavē 24 mēnešus ar katru bērnu, atalgojuma plaisa un ienākumu starpība dubultojas.

Turklāt, ja tikai sieviete uzņemsies rūpes par saslimušajiem bērniem un ņems slimības lapas, tad atalgojuma atšķirība vēl vairāk palielināsies un ietekmēs arī pensijas apmēru, jo no slimības lapu pabalstiem neaprēķina sociālo nodokli. Šis ir ļoti teorētisks aprēķins, jo dzīvē ir dažādi scenāriji, tomēr tas atspoguļo tendenci.

Nepieciešams darba devēju un sabiedrības atbalsts

Pastāv iespēja gan vienlīdzīgāk dalīt rūpes par mājām un bērniem, gan dalīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tas ir iespējams, bet netiek bieži izmantots. “Novatores” un “Norstat” 2022. gada pētījums liecina, ka 75% vīriešu un 68% sieviešu būtu gatavi vai nu dalīt, vai pilnībā uzticēt bērna kopšanas atvaļinājumu bērnu tēviem, tas nozīmē, ka ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums no darba devēju puses un lielāks sabiedrības atbalsts.

Lai veicinātu plaisas mazināšanos un dalītos ar praktiskiem soļiem, kā sekmēt finansiālo labklājību “Accenture” kopā ar “Novatore” š.g. 20. martā rīkos meistarklasi, kurā aicinās dalībnieces meklēt risinājumus un dalīties pieredzē, kā sievietes pašas var ietekmēt savu finansiālo labbūtību, lauzt dzimumu stereotipus un veicināt pienākumu dalīšanu ģimenē.