Eiropas Savienība (ES) jau sen ir pozicionējusi sevi kā līderi cīņā pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzību. Tomēr pēdējā laikā pieaug spriedze starp dažādām dalībvalstīm un iedzīvotāju grupām par to, kā vislabāk īstenot šos mērķu,s – kļūst skaidrs, ka vides un klimata politika ir viens no noteicošajiem Eiropas demokrātijas pārbaudījumiem. Šķelšanās šķietami apdraud ES vienotību un spēju efektīvi risināt globālās problēmas, taču iespējams, ka tam var būt arī pozitīvas sekas.

Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma Dabas atjaunošanas likumu, kas paredz virkni pasākumu ar mērķi līdz 2030. gadam atjaunot 20% no degradētajām Eiropas Savienības zemes un ūdeņu ekosistēmām un veicināt bioloģisko daudzveidību. Tomēr šī likumprojekta virzība ir viens no spilgtiem piemēriem, cik lielu politisko sašķeltību izraisa Zaļais kurss jeb vides aizsardzības un klimata pārmaiņu ierobežošanas politika, kas atspoguļojas arī plašajos lauksaimnieku protestos, kurus novērojam pēdējā laikā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X