Ekonomisti prognozē, ka algu pieauguma temps Latvijā šogad mazināsies

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka algu kāpums 2023.gadā Latvijā bija viens no vēsturiski augstākajiem pēdējos gados, tomēr algu kāpumu 2023.gada ceturtajā ceturksnī varēja piebremzēt gan nelielais bezdarba pieaugums 2023.gada nogalē, gan arī jau pagājušā gada laikā novērotais inflācijas kritums. Tomēr, neskatoties uz zemāku pieaugumu nominālajās algās, iedzīvotāju pirktspēja turpina atkopties - visās nozarēs vidējās algas kāpums pārsniedza inflāciju.

Turklāt mazinās arī darba ienākumu nevienlīdzība -

darbinieku īpatsvars ar darba samaksu zem 1500 eiro ir samazinājies, kas liecina par to, ka šie darbinieki tagad ir apmaksāti dāsnāk.

Migunovs skaidro, ka daļēji šo veicināja minimālās algas kāpums 2023.gadā, kā arī lēmums par minimālās algas palielināšanu no 2024.gada 1.janvāri - daži uzņēmēji, iespējams, palielināja darba samaksu jau iepriekš.

Savukārt straujāks darba samaksas kāpums rada spiedienu uz uzņēmēju izmaksu konkurētspēju. Uzņēmumu produktivitātes kāpums bijis mērenāks par reālo algu kāpumu, un darbaspēka izdevumi uz saražoto produkcijas vienību pieauga, norāda Migunovs.

Ekonomists skaidro, ka situācijā, kad darba samaksas izdevumi pieaug straujāk par produktivitāti, uzņēmumiem var nākties konsolidēt izdevumus citās jomās, tostarp mazinās iespējas ieviest jaunas tehnoloģijas, kas tieši būtu nepieciešamas produktivitātes audzēšanai. Ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos alternatīvs risinājums algu celšanai uzņēmumā ir mazināt darbinieku skaitu, tomēr arī tas var būt izaicinošs, jo negarantē, ka uzņēmums spēs ātri atrast jaunus darbiniekus, ja tie pēkšņi būs vajadzīgi.

Migunovs prognozē, ka

arī 2024.gadā algas turpinās pieaugt straujāk, salīdzinot ar ilgtermiņa vidējo algu kāpumu, ņemot vērā gan minimālās algas palielināšanu, gan zemu darbaspēka piedāvājumu un augstu konkurenci par darbiniekiem.

Lai gan aktivitāte darba tirgū pērn gada nogalē drīzāk pavājinājās, 2024.gadam prognozētā pakāpeniskā ekonomikas atveseļošanās Latvijā, ko gada otrajā pusē balstīs atkopšanās ārējā vidē, saglabās samērā strauju algu kāpumu arī turpmāk.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka darba samaksas pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ārkārtīgi straujš. 2021. un 2022.gadā vidējā darba samaksa pieauga par attiecīgi 11,8% un 7,5%, bet 2023.gadā - par 11,9%.

Turpmāk, neskatoties uz izaugsmes nosacījumu uzlabošanos, algu pieaugums palēnināsies, uzskata Gašpuitis. Inflācijas vides stabilizēšanās un sarežģītā makro vide mazina spiedienu uzņēmumiem celt algas iepriekšējos apmēros. Daudzas uz iekšējo patēriņu, gan eksporta nozares turpinās izjust izaugsmes grūtības, kas liks pārvērtēt darbinieku skaitu un izmaksas. Vidējās algas pieaugumu šogad ietekmēs arī minimālās algas pieaugums no 620 eiro līdz 700 eiro.

Cik lielā mērā palēnināsies algu pieaugums ir sarežģīti noprognozēt, pauž Gašpuitis. Būtisku izmaksu spiedienu privātajam sektoram turpinās uzturēt sabiedriskais sektors. Ja pērn sabiedriskajā sektorā algas pieauga par 13,1%, tad privātajā kāpums bija 11,5%.

Spiedienu turpināt celt atalgojumu uzturēs arī demogrāfiskie procesi un tas, ka algu atšķirības starp attīstītākajām Eiropas valstīm, lai arī sarūk, joprojām ir jūtamas. Gašpuitis norāda, ka tas saasina reģionālo konkurenci un spiedienu turpināt samaksas celšanu. Konkurenci veicina arī darba vides izmaiņas un iespējas strādāt citā valstī, nemainot atrašanās vietu.

Pēc ekonomista paustā, algu līmeņa reģionālā izlīdzināšanās turpināsies un darba devēju lielākais izaicinājums būs nodrošināt atbilstošu ražīguma pieaugumu, kas pieprasa investīciju pieaugumu uzņēmējdarbībā.

Šogad darba samaksas pieaugums noslīdēs līdz 7,5-8%, prognozē Gašpuitis. Tā kā inflācija šogad būs 1,4%, pirktspējas atgūšanās ritēs pārliecinošāk nekā pērn, tomēr dažādās sabiedrības grupās pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi, turpinot atgūt zaudēto arī vēl 2025.gadā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērš uzmanību, ka pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi, taču darba tirgu un algu dinamiku Latvijā tas pagaidām nav būtiski ietekmējis.

Pērn kopumā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,9%, un vidējā darba samaksa ir jūtami augusi visās tautsaimniecības nozarēs. Augstā inflācija pēdējo divu gadu laikā, darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un ienākumu konverģence ar Eiropas līmeni turpina virzīt algu pieaugumu Latvijā, un arī šogad algas Latvijā noteikti turpinās aug, uzskata Āboliņš, tomēr norādot, ka bez ekonomikas izaugsmes tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs.

Neraugoties uz to, ka inflācija pērnā gada nogalē noslīdēja jau zem 2% un bezdarbs Latvijā pērn saruka no 6,9% līdz 6,5%, apgrozījums tirdzniecībā Latvijā pērn samazinājās un, kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, maksājumu karšu apgrozījums Latvijā šogad janvārī pieauga vien par 3,4% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri.

Āboliņš uzskata, ka straujais inflācijas lēciens 2022. un 2023.gadā radīja situāciju, kad cenas sākotnēji pieauga daudz straujāk nekā ienākumi un mājsaimniecību finanšu situācija pasliktinājās. Tādēļ patēriņa pieaugums 2023.gadā bija ļoti vājš, mājsaimniecību noguldījumi bankās neauga un palielināja patēriņa kredītu izmantošanu.

Tomēr šobrīd ir pazīmes, ka ienākumu pieaugums sāk noķert jauno cenu līmeni, pauž Āboliņš. Līdz ar to patērētāju noskaņojums Latvijā un Lietuvā pēdējos mēnešos ir būtiski uzlabojies, un decembrī Latvijā atkal pieauga mājsaimniecību noguldījumi bankās. Tas kopā ar zemo inflāciju ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un citām iekšējā patēriņa nozarēm 2024.gadā.

Pēc Āboliņa prognozētā, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 7%, lai arī darba tirgū nedaudz, bet tomēr ir jūtama vājākas ekonomikas izaugsmes ietekme. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pēdējā gada laikā samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuriem galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir darbinieku trūkums.

Lielākais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir vājais pieprasījums, īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā. Šajās nozarēs algu pieaugums šogad, visticamāk, nebūs tik liels, tomēr bezdarbs ir zems un spiediens celt algas ir liels, uzskata Āboliņš. Tāpat, pēc valsts budžeta plāna, sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa 2024.gadā pieaugs par vairāk nekā 10%.

Straujais algu kāpums bez ekonomikas izaugsmes pagaidām nav atstājis negatīvu ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, un eksporta kritums pērn lielā mērā saistīts ar vāju ārējo pieprasījumu. Taču pašreizējais algu pieaugums Latvijā noteikti nav ilgtspējīgs vidējā termiņā, uzskata Āboliņš.

Ekonomists norāda, ka algu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) jau šobrīd pārsniedz vidējo Eiropas Savienības līmeni, un pie pašreizējām tendencēm tuvākajā laikā algu īpatsvars ekonomikā būs viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Pēc Āboliņa prognozēm, šogad Latvijas ekonomika atkal augs, taču pieaugums nebūs ļoti straujš un varētu būt ap 2%. Tādēļ ir risks, ka algu pieaugums šobrīd notiek uz investīciju un cenu palielināšanas rēķina.

"Tas kaitē izaugsmei, un daudzās jomās cenu līmenis Latvijā jau ir vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai tālu no tā vairs neatpaliek. Tādēļ būtisks tālāks algu kāpums uz inflācijas rēķina, visticamāk, vairs nav iespējams, un ir daudz vairāk jādomā par produktivitātes celšanu," uzskata Āboliņš.

Viņš norāda, ka arī valsts budžetā daudzās nozarēs ir nenoliedzama vajadzība palielināt finansējumu, tomēr turpmākajos gados iespējas to darīt būs ierobežotas. Inflācija ir būtiski samazinājusies un katru gadu par vairāk nekā vienu miljardu eiro palielināt valsts parādu ar budžeta deficītiem arī ir riskanti. Tādēļ arī valsts pārvaldē darba samaksas kāpums bez efektivitātes uzlabojumiem nevar turpināties, uzskata Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka 2023.gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk kā vidējās algas, un stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Taču nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Strautiņš skaidro, ka, salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.

Pērn visās nozarēs, izņemot divas, algu kāpums pārsniedza inflāciju. Visvairāk no vidējā darba samaksas pieaugums atpalika medicīnā un sociālajā aprūpē (+3,9%), un šī starpība ir pandēmijas piemaksu samazināšanas atbalss. Visstraujākais algu kāpums bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā - par 18,2%. Ļoti vienmērīgs, starp 11,1% un 13,5%, bija algu kāpums reģionos.

Strautiņš sagaida, ka šogad vidējo algu kāpums būs būtiski lēnāks - visdrīzāk 7-8% diapazonā. Tā kā cenu līmenis šogad gandrīz nemainīsies - var būt gan neliela inflācija, gan deflācija - algu pieaugums vienlaikus būs arī pirktspējas pieaugums. Tā temps būs tuvs 2021.gada sniegumam, kad reālās algas auga par 8,1%.

"Algu kāpums gada gaitā bremzēsies, jo uzņēmumi nespēs ilgstoši to uzturēt. IKP naudas izteiksmē šogad augs ļoti lēnām, jo nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums ne iekšējā, ne ārējā tirgū. Algu kāpumu bremzēs arī sabiedriskā sektora budžetu ķibeles. Pirmās nopietnās spriedzes pazīmes jau ir redzamas pašvaldībās, kur dažviet ir pieņemti lēmumi pat par algu vai darba laika samazināšanu,"

pauž Strautiņš.

Bremzējoties arī privātā sektora algu kāpumam, grūtības agri vai vēlu sasniegs centrālās valdības budžetu. Ekonomistam ir skaidrs, ka centrālās valdības paspārnē strādājošajiem algas nesamazinās, nav vairs 2009.gads - ir mainījusies gan ekonomiskās politikas filozofija, gan valsts spēja nosegt nepatīkamu pārsteigumu radītus naudas plūsmas robus ar aizņemšanos. Taču notikumi šogad ietekmēs valsts izdevumus nākamajos gados, min Strautiņš.

Viņš arī vērš uzmanību, ka 2024.gada valsts budžetā ieplānotais algu pieaugums joprojām ir mērāms padsmitos procentu. Turpmākajos gados atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā kļūs krietni pieticīgāks, un, Strautiņa ieskatā, priekšvēstneši ir redzami jau trešdien publicētajos skaitļos. Pērn atalgojums sabiedriskajā sektorā auga par 13,1%, kamēr privātajā sektorā par 11,5%. Gada nogalē šī plaisa strauji paplašinājās - līdz 15% pret 10,1%.

Iepriekšējos 10 gados caurmērā privātā un sabiedriskā sektora algu kāpums bija līdzīgs, vidējā starpība bija mazāka nekā viens procentpunkts. 2023.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu algas sabiedriskajā sektorā auga par 102%, bet privātajā sektorā par 122%, šī starpība, visdrīzāk, atspoguļo ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos - publicētie dati balstīti uz oficiāli deklarētajiem ienākumiem, skaidro Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka svarīga daļa no makro konteksta ir arī algu attiecība pret IKP. 2020.gadā algu attiecība pret IKP sasniedza visu laiku augstāko punktu jeb 50% no IKP. Cenu kāpumam "palīdzot" uzņēmumu apgrozījumam, 2021.-2022.gadā algu fonda attiecība pret IKP samazinājās līdz apmēram 47%. Šis skaitlis bija tuvs vidējam pēdējos piecos gados pirms pandēmijas (46,6%).

Strautiņš arī atzīmē, ka 2023.gada dati vēl tiks precizēti, bet algu/IKP koeficients būs ļoti līdzīgs 2020.gada rekordam, visdrīzāk, nedaudz augstāks. Šogad, 2024.gadā, šī attiecība turpinās augt, sasniedzot apmēram 52%, un Strautiņš norāda, ka šis koeficients nevar augt bezgalīgi, taupības pasākumi gan uzņēmumos, gan sabiedriskajā sektorā ir neizbēgami.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka pēdējās desmitgades laikā 2023.gads bija otrais, kad algu izaugsme bija mērāma ar divciparu skaitli. Izturīgais darba tirgus un iepriekš augstā inflācija bija galvenie iemesli straujajam darba samaksas kāpumam pērn. Turklāt zemāku algu galā izaugsmi veicināja arī minimālās algas palielināšana par 24%.

Algu pieaugums tika fiksēts pilnīgi visās nozarēs, informē ekonomiste. Sabiedriskajā sektorā tas bija nedaudz lielāks (13,1%) kā privātajā sektorā (11,5%). Visstraujāk vidējais bruto atalgojums palielinājās (15-18% apmērā) lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, transporta un uzglabāšanas nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī izglītībā. Savukārt lēnākais pieaugums, par aptuveni 4-7%, tika reģistrēts administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī veselības un sociālajā aprūpē.

Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas pērn palielinājās par 11,3% - līdz 1119 eiro. Straujais algu kāpums un inflācijas mazināšanās nozīmēja, ka reālā neto alga jeb strādājošo pirktspēja pērn uzlabojās par 2,2%. Buceniece skaidro, ka pirktspēja gan vēl nav pilnībā atguvusies no cenu lēciena, un 2021.gada līmeni tā, visticamāk, sasniegs šā gada otrajā pusē. Tomēr jau tagad pirktspējas uzlabošanās pozitīvi ietekmē iedzīvotāju noskaņojuma rādītājus. Aptaujas rāda, ka šā gada sākumā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par personīgo finanšu situāciju tuvākajam gadam un pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas apsver lielāku pirkumu veikšanu. Šīm tendencēm arvien vairāk būtu jāatspoguļojas arī reālos pirkumos, veicinot mājsaimniecību patēriņa atkopšanos.

"Swedbank" sagaida, ka šogad algu kāpums kļūs nedaudz mērenāks, bet tāpat gana straujš salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Buceniece norāda, ka algu kāpums nedaudz sabremzējās jau pērnā gada nogalē - ceturtajā ceturksnī bruto algas izaugsme palēninājās līdz 11,6%, bet decembrī tā bija 9,9%. "Swedbank" prognozē, ka šogad algas augs par vidēji 8%. Galvenie iemesli lēnākam algu kāpumam ir joprojām visai vārga ekonomikas attīstība, darba tirgus rādītāju vājināšanās, uzņēmumu pelnītspējas mazināšanās un arī zema inflācija.

Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā ir nedaudz audzis bezdarbs un mazinājies darbaspēka trūkums. Vāja pieprasījuma apstākļos daži uzņēmumi samazina darbinieku skaitu. Buceniece norāda, ka ietekme nav ļoti liela, bet tomēr varētu mazliet apslāpēt darbinieku spēju kaulēties par lielākām algām. Lai gan šogad, ļoti iespējams, daļa darbinieku vēl mēģinās panākt būtiskāku algu kāpumu, atsaucoties uz augsto cenu līmeni, it īpaši, ja viņiem alga pērn netika celta.

Tomēr inflācija jau šobrīd ir vien ap 1%, un viss gads paies zemas inflācijas zīmē, tāpēc inflāciju kā strauja algu kāpuma pamatojumu izmantot vairs īsti nevarēs, skaidro Buceniece. Turklāt uzņēmumu pelnītspēja vāja pieprasījuma apstākļos sarūk, savukārt darbaspēka ražīgums krīt - tas ierobežos algu celšanas iespējas privātajā sektorā. Eksporta tirgos manāmi signāli arī par iespējamām konkurētspējas problēmām, kas mudinās eksportētājus īpaši rūpīgi izvērtēt to, vai celt vai necelt algas. Arī minimālās algas kāpums šogad ir lēnāks nekā pērn, proti, par 13%.

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro. Savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.