"Stockmann" vadītāja komentē iniciatīvu par valstu karodziņu pievienošanu preču cenu zīmēm

"Pēc daudzajām diskusijām, kas ir notikušas, ir skaidrs, ka šī iniciatīva nav tikusi izvērtēta pietiekami no visiem aspektiem. Ikvieniem uzlabojumiem, ko mēs veicam, ir jābūt mērķētiem uz to, lai pircējiem būtu vienkāršāk, ērtāk, saprotamāk," uzsvēra Goldmane.

Viņa arī piebilda, ka šāda iniciatīva ne tikai radīs apjukumu, bet arī nav skaidri saprotams tās mērķis un izpratne par to, kas ir "Latvijas prece".

Tostarp Goldmane sacīja, ka ar terminu "Latvijas prece" var tikt saprasta gan prece, kas ražota no Latvijas izejvielām, gan prece, kas ražota Latvijā, gan arī prece, kas iepakota Latvijā. "Ja mēs tiešām gribam redzēt Latvijā augušu un ražotu pārtikas produktu, tad to var atrisināt, pievienojot karodziņu produktam jau ražošanā un lielākā daļa patiesi patriotisku Latvijas ražotāju jau to ir izdarījuši," skaidroja universālveikala vadītāja.

Viņa arī pieļāva, ja iniciatīvas mērķis ir identificēt Krievijā ražoto produkciju, jo patērētāji to nevēlas iegādāties, tad efektīvāks veids būtu importa aizliegums.

Taujāta par izmaksām, kas varētu rasties "karodziņu likumprojekta" ieviešanas dēļ, Goldmane sacīja, ka arī šis aspekts nav pietiekami izvērtēts, piemēram, vērā nav ņemta elektronisko cenu zīmju specifika. "Tas nozīmē, ka mums un citiem Latvijas mazumtirgotājiem tagad būtu starptautiskajiem piegādātājiem jāpieprasa inovatīvas elektroniskās cenu zīmes ar daudz plašāku krāsu spektru. Tās ir milzīgas izmaksas," uzsvēra Goldmane.

Jau ziņots, ka Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā. Vienlaikus vairāki parlamentārieši debatēs akcentēja, ka ideju atbalsta, bet likumprojekts ir jāuzlabo.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, "lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti".

Grozījumu autori uzskata, ka nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

Paredzēts, ka norma stāsies spēkā šogad 1.maijā.

Somijas mazumtirgotāja "Stockmann" apgrozījums universālveikalos Baltijas valstīs pagājušajā gadā bija 75,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 75,1 miljonu eiro 2022.gadā.

"Stockmann" grupa pārvalda universālveikalus "Stockmann" Somijā, Latvijā un Igaunijā, kā arī arī apģērbu tirdzniecības grupu "Lindex", kuras veikali darbojas 18 Eiropas un Tuvo Austrumu valstīs, to vidū Baltijas valstīs.